Www.diena.lv diskusijas par narkomāniju.
Www.diena.lv diskusijas par narkomāniju
Sāra Mišele: – Narkotikas….
tā ir nāve. Ko citu teikt?
Gils: – Nesaki neko. Nomirt jaunam ir daudz jautrāk, jo sazīmēt slimnīcas saplaisājušās menzūrās jaunības atblāzmu ir daudz neciešamāk, kā sadurstītam nomirt visu aizmirstā pažobelē. Mans draugs nomira pažobelē, jauns būdams ar sadurstītām vēnām, ar mediķu aizsedzamu skatu uz pažobeles urinēto ceļu uz nekurieni…… Visbriesmīgākās ir nekam nevajadzīgās rīta stundas, kurās agri garāmgājēji ierauga vakardienas sakņupušo rumpi pie aizlauztas adatas.
Hrabis: – Izvēle ir katra paša rokās, kļūt atkarīgam un nomirt no tā draņķa vai ne.
Izvēle: – Izvēle beidzas tajā brīdī, kad šis draņķis ir kļuvis par tavu labāko draugu…Pēc tam izvēle jūtami sašaurinās.
Chaaaa: – Es labāk izbaudu visu garo dzīvi, nevis kā pārdurts balons veicu vienu reibinošu lidojumu!
Līva: – Laikam jau daudzi cilvēki nemaz nezina, kas ir narkotiskās vielas un ko tās spēj cilvēkam izdarīt, bet daudziem tā ir rūgtas dzīves pieredze. Un, kas tad ir tas, ar ko narkomāni nobeidz savas pēdējās dienas un stundas? Sākotnēji viss liekas baigi feini, līdz atmostas no neganta sapņa un apjauš, ka dzīve ir pagalam.
Sterila: – Ziniet ko, nemaz negribu mēģināt lietot, man acu priekšā ir mans labākais draugs, kas četrus gadus bijis alkoholiķis (aizgāja uz anonīmajiem un izārstējās, tagad nedzer), bet tagad pīpē “zāli”, niekojas ar “amfu” un citiem sūdiem. Es viņu nenosodu, jo zinu viņa dzīvesstāstu, tomēr tagad, runājot pa telefonu, ik pa mirklim no viņa puses atskan klunkšķis – šis dzer ūdeni, jo jūtas pamatīgi sūdīgi, bet cīnās. Man ir zināms tikai viens cilvēks, kas nokāpis no heroīna pats, bez palīdzības, bet čupa ir ar tādiem, kas neizturēja, neizārstējās un nonāca līdz zādzībām, parādiem, lai dabūtu nākamo devu…. tagad daļa no viņiem vairs nav…. Lūk, tāds mans “story”.
Fantom: – Visus narkošus un dīlerus nošaut, varbūt tad būtu reiz miers!!!!!!!
Andris: – Cīnīties ar narkotikām ir bezjēdzīgi. Tāda ir cilvēku daba, ka aizliegtais auglis ir garšīgāks. Ierobežot to gan varētu.
Sanny: – Zālīte….vārds, no kura dveš gluži jaunavīga nevainība. Rāms miers un idille. Kaut kur rīta miglā ganās gotiņas un sērīgi mauj. Tev sagribas svaigu pienu un, patīkamu priekšnojautu vadīts, tu tuvojies kārotajam mērķim, tikai …. zālīte ir aprasojusi un slidena, tu krīti, bet gaidīto sāpju vietā – piezemēšanās izrādās necerēti maigāka – citā realitātē. Un tad tu saskaries ar skarbo īstenību, izrādās, esi iežāvies tieši svaigā govs pļekā, un idille ir pagalam.
