Beidzot visā Latvijā mēs esam sagaidījuši ziemu mūsu platuma grādiem atbilstošā izpratnē. Vēl trakāk – sakarā ar iespaidīgajiem puteņiem pirmo reizi Latvijas vēsturē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludināja sarkano brīdinājumu. Skaisti, bet vai tīkami visiem? Nu nezinu, vai sētnieks agrā rīta stundā, caur logu redzot baltu puteni, jūtas emocionāli pacilāts. Arī šoferis, kuram jāmēro tāls ceļš, privātmājas īpašnieks, kuram jārok pagalms, un kurinātājs, kurš saprot, ka lielāki mīnusi prasīs arī lielāku malkas patēriņu… Šo sarakstu varētu turpināt, taču uz to var paskatīties arī no gaišās puses. Ziemas sporta un atpūtas cienītājiem smaids ir līdz ausīm. Vienīgi zemledus makšķernieki biezās sniega segas dēļ vēl nejūtas droši. Toties bērniem kupenas sagādā īstu baudu un nekādi mīnusi nespēj ietekmēt vēlmi pavārtīties un pagaršot tikko kritušu sniegu. Jāteic, ka šāda sniega sega jau pirms Ziemassvētkiem pie mums pēdējos gados tiešām ir retums. Un, visticamāk, šī tendence turpmākajos gados saglabāsies. To skaidroja arī Toms Bricis, kurš nesen tiešsaistē piedalījās Gulbenes novada bibliotēkas rīkotajā sarunā par laika apstākļiem un klimata pārmaiņām. Viņš tautai saprotamā valodā skaidroja klimata pārmaiņu plusus un mīnusus. Nevar jau viņam nepiekrist. Pēc vairākām paaudzēm palmas Latvijā ārā vismaz podos nebūs nekas īpašs. Vilku vietā mežos mēs sastapsim šakāļus, kurmju vietā cīnīsimies ar Spānijas gliemežiem, bet tropiskajās naktīs sienāžu vietā klausīsimies cikāžu savstarpējā komunikācijā. Dienvidnieki brauks pie mums, lai paglābtos no neciešamā vasaras karstuma, un mūsu valsts tūrisms plauks un zels. Bet, kamēr tas nav noticis, jāsamierinās ar diezgan skarbiem mīnusiem un sniegu līdz ceļiem. Kā bērnībā, kad sniega tiešām bija vairāk, bet traucēja tas mazāk. Tā laikam ir aksioma – jo mazāks tu esi, jo vairāk tu mīli sniegu. Vismaz man tā ir bijis. Pat ja tu negribi, gadiem ejot, šis kristalizējies ūdens agregātstāvoklis kļūst par traucēkli lielākajai daļai cilvēces. Mēs viņu stumjam, kraujam, vedam, vārdu sakot, piesakām sniegam karu, neņemot vērā to, ka tas mums sniedz gan fizisku, gan emocionālu baudu. Man joprojām patīk putenis, bet pie nosacījuma, ka sēžu mašīnā pie stūres vai siltā mājā pie loga. Agrāk gan šiem faktoriem bija maza nozīme, tāpēc novēlu visiem baudīt ziemu, kamēr jauni un tā vispār mums ir.
