Nedēļā no 22. līdz 28.novembrim Latvijā
ziņots par vienu klīniski apstiprinātu gripas gadījumu ģimenes ārsta
praksē Rīgā, kas ir pirmais šosezon atklātais gripas gadījums, liecina
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iknedēļas pārskats par
akūtu augšējo elpceļu infekciju un gripas izplatību.
Raksturojot situāciju kopumā, SPKC norāda, ka tāpat kā vairākās citās
Eiropas reģiona valstīs arī Latvijā laika periodā no 4.oktobra līdz
5.decembrim ievērojama gripas aktivitāte netika novērota, kas atbilst
bāzes jeb starpsezonu līmenim.
Aizvadītajā nedēļā ievērojami sarucis reģistrēto akūto augšējo
elpceļu infekciju gadījumu skaits. Šis rādītājs samazinājies no 1754
gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju nedēļā no 22. līdz 28.novembrim līdz
1270,3 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju pagājušajā nedēļā. Taču kopumā
laika periodā no 4.oktobra līdz 5.decembrim pacientu vēršanās
ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūto augšējo elpceļu infekciju
gadījumos, salīdzinot ar iepriekšējās sezonas un pēdējo piecu sezonu
vidējiem rādītājiem, bijusi ievērojami augstāka. SPKC ziņo, ka
visaugstākā intensitāte novērota tieši bērnu vecumā līdz 14 gadiem vidū,
Liepājā, Gulbenē un Daugavpilī.
Arī ambulatorajās iestādēs vērsušos pacientu skaits ar pneimoniju
pagājušajā nedēļā sarucis no 42,4 gadījumiem līdz 31,2 gadījumiem uz 100
000 iedzīvotāju. SPKC norāda, ka pneimonijas gadījumu skaits novembra
beigās pieauga pēc ievērojama krituma ap valsts svētku laiku, kad bija
īsā darba nedēļa.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Nacionālā
mikrobiologijas references laboratorijā kopš sezonas sākuma, par kuru
tiek uzskatīta gada 40.nedēļa, proti, laika periods no 4. līdz
10.oktobrim, izmeklēti vairāk nekā 587 pacientu klīniskie paraugi. Tajos
noteikti respiratori sincitiālie vīrusi, rinovīrusi, adenovīrusi,
cilvēka metapneimovīrusi un citi elpceļu infekciju vīrusi, taču gripas
vīrusi klīniskajos paraugos nav apstiprināti.
Līdz šim šajā sezonā slimnīcas nav ziņojušas par stacionētiem gripas
pacientiem, taču iepriekšējā 2020.-2021.gada sezonā kopumā bija paziņots
par diviem stacionētiem pacientiem ar aizdomām par gripas infekciju.
Par to bija ziņojusi Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Savukārt
2019.-2020.gada sezonā monitoringā iesaistītajās 11 slimnīcās kopumā
bija stacionēti 1249 pacienti ar diagnozi gripa un 239 pacienti ar
diagnozi gripas izraisīta pneimonija.
Veicot gripas monitoringu un vērtējot gripas epidēmijas iepriekšējās
2019.-2020.gada un 2018.-2019.gada sezonās, SPKC secinājis, ka Latvijā
56% līdz 66% no stacionētajiem pacientiem gripas gadījumos bija bērni
līdz 14 gadu vecumam, bet stacionētie gripas pneimonijas gadījumos
lielākoties (70-90%) bija vecumā virs 15 gadiem. Savukārt lielākais
īpatsvars mirušo vidū bija pacienti vecumā virs 70 gadiem. Gandrīz
visiem mirušajiem bijusi viena vai vairākas hroniskas saslimšanas.
Visbiežāk noteiktas hroniskas sirds un asinsrites saslimšanas, kā arī
citas, piemēram, hroniskas elpceļu slimības, cukura diabēts, nieru un
aknu saslimšanas, onkoloģiskās saslimšanas un adipozitāte.
SPKC atgādina, ka vakcinēties pret Covid-19 un gripu var arī
vienlaicīgi. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju
slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs Uga
Dumpis uzsver, ka vakcinācija pret gripu ir efektīvākais veids, kā
samazināt gripas izplatību un novērst slimības sarežģījumus.
“Jāvakcinējas katru gadu. Obligāti jāvakcinējas cilvēkiem virs 65
gadu vecuma, pacientiem ar hroniskām plaušu, sirds, nieru un vielmaiņas
slimībām, kā arī pacientiem ar imūno deficītu vai imūnsupresijas laikā.
Jo vairāk sabiedrībā būs vakcinēti seniori un riska grupas pret gripu,
arī stacionāros nonāks mazāk pacienti. Šajā sezonā tas ir īpaši būtiski,
kad Latvijā ir Covid-19 pandēmija,” skaidro Dumpis.
Viņš atzīmē, ka, ja nav vēl saņemta vakcīna pret gripu, to var darīt
arī šobrīd, negaidot brīdi, kad Latvijā būs gripas slimnieku pieaugums.
Turklāt gripas vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Coivd-19. “Ja
kāda ārstniecības persona apgalvo ko citu, aicinu iepazīties ar jaunāko
zinātnisko informāciju, kas norādīta Covid-19 vakcinācijas
rokasgrāmatā,” piebilst infektologs.
Šogad valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas ārstniecības iestādēs,
vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta var saņemt
iedzīvotāji, kas ir ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta
personas, seniori vecumā no 65 gadiem, kā arī pieaugušie un bērni, kuri
slimo ar hroniskām slimībām, piemēram, plaušu, kardiovaskulārām,
vielmaiņas, nieru, psihoneiroloģiskām slimībām, ar imūndeficītu vai
personas, kas saņem imūnsupresīvu terapiju. Tāpat šajā grupā ietilpst
sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, bērni līdz divu gadu
vecumam, kā arī grūtnieces.
