Patlaban Latvijā licences, kas ļauj izmantot autoru darbus publiskās vietās un pasākumos, izsniegt tiesīgas divas fiziskas personas – AKKA/LAA un sabiedriskā organizācija “Autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības aģentūra”.
Patlaban Latvijā licences, kas ļauj izmantot autoru darbus publiskās vietās un pasākumos, izsniegt tiesīgas divas fiziskas personas – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autortiesību aģentūra (AKKA/LAA) un sabiedriskā organizācija “Autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības aģentūra”.
“Ar 1.maiju stājušies spēkā grozījumi Autortiesību likumā. Līdz 1.septembrim noteikts pārejas periods. Pēc tam saskaņā ar likumu licences drīkstēs izsniegt tikai viena organizācija. Tas nepieciešams, lai ieviestu skaidrību. Kura būs organizācija, kas būs tiesīga izsniegt autortiesību licences, vēl nav zināms,” saka AKKA/LAA komunikāciju konsultante Liene Krīvena.
Viņa uzsver, ka saskaņā ar likumu autora darbu var izmantot tikai tad, kad ir iegūta atļauja no konkrētā darba autora. “Katrs autors ir pilnvarojis aizstāvēt savas intereses organizācijai, kurai uzticas. AKKA/LAA šobrīd uzticējušies divi miljoni autoru, starp tiem aptuveni 3000 Latvijas autoru. Nav ziņu, cik autoru ir otrai organizācijai, jo uz lūgumu informēt, kādus autorus tā pārstāv, atbildes nav,” stāsta L.Krīvena.
“Daudzus uzņēmējus par Autortiesību likuma neievērošanu soda administratīvi, jo sabiedriskā organizācija “Autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības aģentūra” klientiem neizskaidro, ko drīkst un ko nedrīkst darīt,” saka L.Krīvena.
Uzņēmējiem, iegādājoties licenci, jābūt viennozīmīgi skaidram, ko drīkst darīt un ko ne,” saka L.Krīvena. Viņa pauž, ka AKKA/LAA klientus iepazīstina ar licencē fiksēto rīcības apjomu. Turklāt neviens šīs organizācijas klients nav administratīvi sodīts par autortiesību pārkāpumiem, izmantojot darbus bez subjekta atļaujas.
L.Krīvena klāsta, ka AKKA/LAA pakalpojumus izmanto koncertu, diskotēku rīkotāji un tie, kam fona mūzika skan restorānos, veikalos, kafejnīcās. “Viņi atnāk uz aģentūru, saņem licenci jeb atļauju un faktiski neierobežoti var izmantot mūziku. Tas uzņēmējiem ir izdevīgi un ērti. Saņemt atļauju no katra autora individuāli ir praktiski neiespējami,” saka viņa. Pēc koncertiem un diskotēkām AKKA/LAA saņem informāciju par biļešu ienākumiem un klāt pievienotu pasākuma programmu, lai iekasēto autoratlīdzību sadalītu visiem dziesmu autoriem.
“Pirms tam pārbaudām, vai programmā ir precīzi norādīts dziesmas komponists, teksta autors, aranžētājs,” piebilst L.Krīvena. Autoram izmaksājamās atlīdzības apmēri ir atkarīgi no tā, cik bieži konkrēto darbu izmanto. Populārie autori, protams, saņem lielāku atlīdzību. “Piemēram, kafejnīca maksā 25 santīmus dienā par mūziku. Viena atskaņotā mūzikas skaņdarba, dziesmas vidējais ilgums ir četras minūtes. Var izrēķināt – 25 santīmi jāsadala uz vairākiem simtiem autoru. Bet tāds ir kolektīvā pārvaldījuma princips,” saka viņa.
Reģionos bieži vien notiek diskotēkas, kuru rīkotājiem vispār nav tiesību nodarboties ar uzņēmējdarbību, jo viņi likuma noteiktajā kārtībā nav reģistrējušies kā uzņēmējdarbības veicēji. Nākamais pārkāpums – netiek tirgotas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas biļetes. “Tirgo krāsainus papīrus – no apmeklētājiem iekasē naudu, bet nodokļus nemaksā,” saka L.Krīvena. Viņa klāsta, ka AKKA/LAA interesējas par pasākumu reklāmu plašsaziņas līdzekļos un cenšas atrast negodīgos diskotēku rīkotājus. “Tas ir arī Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums. Ja ir autortiesību pārkākums, tad ir arī citi pārkāpumi,” stāsta viņa.
