Katrai pilsētai ir savi simboli. Gulbenes simbols nu jau 75 gadus ir arī piemineklis par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem.
Katrai pilsētai ir savi simboli. Gulbenes simbols nu jau 75 gadus ir arī piemineklis par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem.
Tas ir Gulbenes galvenais, svarīgākais piemineklis, gulbeniešu Brīvības piemineklis. Tā likteņstāsts ir stāsts par daudzu gulbeniešu likteņiem, jo 75 gados mums bijis daudz kopīgu svētku, bet daudz arī posta dienu.
Piemineklis vienmēr ir bijis kā vieta, kur atzīmēt galvenos svētkus, kur cilvēki gāja arī tāpat vien. Kad 1928.gadā Gulbenes draudze nolēma celt pieminekli, tika pieņemts viens no būtiskākajiem lēmumiem pilsētas vēsturē, jo pieminekli cēla visiem kritušajiem, tos nešķirojot.
Brīvības piemineklis veltīts 1905.gada revolūcijā bojā gājušajiem (14 draudzes locekļiem), 1. pasaules karā kritušajiem (108 gulbeniešiem), 1919.gada Malienas tribunāla upuriem (58 draudzes locekļiem) un Latvijas Brīvības cīņu varoņiem (56 gulbeniešiem).
Pieminekli uzcēla par ziedojumiem. Tas ir vienkāršs un atturīgs, bet viens no pirmajiem Latvijā. Padomju okupācijas laikā pieminekļa ideja tika izkropļota, pēc tam pieminekli vispār nolīdzināja līdz ar zemi. Bet gulbenieši zināja, ka tas nav vienkārši tukšs laukums, tā vienmēr bija pieminekļa vieta. Tikko sākās atmoda, kāda gādīga roka nolika laukumā akmeņus un ziedus, tā iezīmējot īsto vietu. Tad parādījās metāla svečturis, bet 1989.gadā – pēc pusgadsimta pārtraukuma – tieši te atkal svinēja Lāčplēša dienu.
Tā bija iekšēja nepieciešamība – atjaunot pieminekli. Atkal sāka vākt ziedojumus. Atkal ar pašvaldības atbalstu meklēja materiālus un meistarus. Pieminekli atjaunot uzticēja tēlniekam Ojāram Feldbergam, tagadējais ir precīza pirmā pieminekļa kopija. Kad pieminekli atjaunoja, nolēma papildināt tā uzrakstus, tas ir, pirmajā plāksnē pielika gadskaitli “1992.” un otrajā -tekstu ” Piemineklis atjaunots par Latviju bojā gājušo piemiņai”. Šie papildinājumi parādīja gulbeniešu toleranci – pie atjaunotā pieminekļa varam pieminēt arī tos, kas gājuši bojā 2.pasaules karā, kļuvuši par Staļina un Hitlera totalitāro režīmu upuriem. Kopš 1992.gada gulbenieši atkal te nāk svinēt galvenos svētkus.
Kritušo varoņu piemineklis
Gulbenē būs
Varoņu piemiņas dienā, 22.jūnijā, pēc dievkalpojuma baznīcā Gulbenes draudzes padome bija sasaukuse karavīru zālē interesantu sapulci. Bija saradies vairāk par simtu dalībnieku. Draudzes priekšnieks Ābeltiņa kungs, sapulci atklājot, pareizi aizrādīja uz patreizējo katastrofālo stāvokli katra lauksaimnieka sētā. Bet ievērojot to, ka arī kritušie tēvzemes aizstāvji neraudzījās uz lietu un sniegu, salu un badu un neatlaidīgi, droši gāja nāvē, mums pienākums tūliņ nest upurus viņu svētai piemiņai. Piemineklis nodomāts celt par apm. 6000 Ls, kas uz katra draudzes locekļa iznāk tikai pa 25 sant. Ja šo ziedu neienesīs visi draudzes locekļi, tad citi to pārmaksās desmit un simtkārtīgi. Pieminekļa celšanā draudzes padomei nāk palīgā pilsētas valde, apkārtējo pagastu pašvaldības, daudzas sab.org. un turīgākie pilsoņi. Sapulcējušies apskatīja pieminekļa vietu, kas izraudzīta pretim baznīcas tiltam, otrpus šosejas krāšņo ozolu un ošu vidū. Pieminekli cels no vietējā granīta kolonas veidā, apakšā tēstie pakāpieni, augšā noslēgums ar svētām ugunīm. Jaunu projektu iesniegšanai noteic termiņu līdz 15.jūlijam š.g., kad to galīgi pieņems un izdos darbus. Līdz novembra mēnesim, Latvijas valsts 10 gadu jubilejai, kritušo varoņu piemineklim Gulbenē jābūt gatavam. Pieminekļa komitejā ievēl dr.pr. Ābeltiņu, māc. Egli, Dr.Melbārd kdzi, skol. Martinsonu, veterinārārstu Rihteri, direktoru Caunīti un virsmežzini Niedru. Nolēma tūliņ sākt ziedojumu vākšanu ar listēm, “zelta grāmatu” un izrīkojumiem. Draudzes dāmu komiteja, Gulbenes sieviešu apvienība, Aizsardžu pulks un “Dziesmu Vara” vienojās 26.aug. rīkot kopēji koncertu, bazāru un teātri par labu piemineklim. Cerēsim, ka tiešām drīz pacelsies Gulbenes pilsētas un Gulbenes draudzes centrā darināts no pateicīgām un atsaucīgām dr. loc. sirdīm.
VOX
(“Gulbenes Balss” 1928.07. Nr.15)
Pieminekļa atklāšana Gulbenē
Otros Vasarsvētkos, 20.maijā š.g., uz brīvības cīnītāju pieminekļa atklāšanu un iesvētīšanu Gulbenē bija atbraukuši augsti valsts un valdības priekšstāvji, piedalījās Gulbenes garnizons, virsnieki, aizsargi un aizsardzes, ugunsdzēsēji un citas vietējās organizācijas un, neskatoties uz mitro laiku, tādas ļaužu masas no malu malām, kā tas še reti piedzīvots. Visi vienprātībā godināja brīvības cīnītājus un karā kritušos, kuri gāja cīņā par savu tautu un tēviju un ar savām asinīm un dzīvībām iekaroja viņai brīvību un labāku nākotni. Svinības iesākās ar liturģisku dievkalpojumu puķēm pušķotā baznīcā, kurā piedalījās ar priekšnesumiem ielūgtie Rīgas mākslinieki- operdziedātājs N.Vasiļjevs, konservatorijas audzēkne V.Krampule un brīvmākslinieks D.Kreišmans, 7.Siguldas kājnieku pulka orķestris un koris “Dziesmu vara” skolotāja Martinsona kunga vadībā. Visas vietas bija aizņemtas līdz pārpilnībai, un tomēr lielākais ļaužu vairums palika ārpusē. Altāra runu turēja vietējais mācītājs Egle kgs, izceldams sevišķi svinīgās dienas nozīmi, svētku sprediķi teica Rīgas garnizona draudzes mācītājs Teriņš par svēto uguni, kura parādās tautas un tēvijas mīlestībā nestos upuros un vienprātības un vienības stiprināšanā. Pēc svinīgā dievkalpojuma, kopgājiena, organizētās rindās, vainagus priekšā nesot, visi devās uz pieminekli un nostājās tur jau iepriekš norādītās vietās. Uz rīcību komitejas priekšsēdētāja E.Ābeltiņa kg. ielūgumu pieminekli atklāja ministru prezidents H.Celmiņš, iesvētīšanas aktu izpildīja māc. Teriņš un māc. Egle kopīgi. Ministru prezidenta H.Celmiņa kgs garākā uzrunā deva vēsturisku pārskatu par pēdējā laika dzīvi un notikumiem Gulbenē, atzīdams jauno pieminekli par vienu no skaistākajiem Latvijā, pateicās draudzes un rīcības komitejai par veikto lielo darbu un nodeva pieminekli Gulbenes draudzes iedzīvotājiem glabāšanā un apsardzībā… Jaunais piemineklis ir celts no vietējā granīta kaltiem akmeņiem un stāv uz tādu pat akmeņu terasveidīga paaugstinājuma. Priekšpusē pie pieminekļa ir piestiprinātā bronzā – metālā simboliska saule, zem saules iemūrēta Zviedrijas melnā granīta piemiņas plāksne ar uzrakstu: “Par Latvijas brīvību kritušiem Gulbenes draudzes varoņiem. Anno 1928…
K.Ellenbergs
(“Gulbenes Ziņas” 1929.24.05. Nr.21 (53))
Augstākais atjaunojamais piemineklis
Pavisam drīz Gulbenē tiks pabeigta Brīvības pieminekļa montāža. Tā sākās tūlīt pēc Jāņiem, turpinājās jūlijā un augustā. Pieminekļa pirmās kārtas pamatakmeņu montāžu vadīja pats tēlnieks Ojārs Feldbergs. Turpmākos montāžas darbus veic meistars akmeņkalis Ints Kondrāts un viņa palīgs Dailis Liede.
– Šis mums abiem līdz šim ir augstākais atjaunojamais piemineklis. Tā augstums būs oriģinālais- 8,5 metri. Lielāko darba daļu paveicām augustā. Domājam, ka pieminekli varēs atklāt, kā paredzēts,- 11.novembrī – teica akmeņkalis Ints Kondrāts. Augusta pēdējā nedēļā tika iemontētas plāksnes, kur identiski saglabāts sākotnējais uzraksts, uzrādot arī pieminekļa atjaunošanas gadu. Šajā darbā montāžistiem nāca talkā arī celtņa vadītājs Juozas Žalimas.
-Mūsuprāt, Gulbenē būs skaists piemineklis par Latviju kritušajiem draudzes varoņiem, – tā Dailis Liede. Viņš bilda, ka gulbeniešu interese par pieminekli ir liela. Cilvēki te piestāj, aprunājas, interesējas par visu.
-Diemžēl ir arī tādi, kuri nekautrējas atklāti piedraudēt, sacīdami: – Nekas, nekas, gan jau atkal nojauksim. Un tamlīdzīgi. Mēs ļoti ceram, ka tiks sakopta arī pieminekļa apkārtne un tā pakāji rotās ziedi, – teica D.Liede.
Malda Ilgaža
(Dzirkstele” Nr.69 1992.g.5.septembris)
***
Galvenie pieminekļa hronoloģiskie dati
1928.g. 22.jūnijs – Gulbenē, garnizona zālē, draudzes padome sasauca sapulci, kurā nolēma celt pieminekli par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem. Ievēlēja pieminekļa komiteju, par kuras priekšsēdētāju kļuva draudzes priekšnieks Edvards Ābeltiņš no Elstēm.
1928.g. 26.augusts – ielika pieminekļa pamatakmeni.
1929.g. 20.maijs – pieminekļa svinīga atklāšana. Piedalījās Ministru prezidents H.Celmiņš.
1944.g. rudens – aiz pieminekļa iekārtoja 2.pasaules karā kritušo padomju karavīru kapus.
Četrdesmito gadu otrajā pusē pakāpeniski notika pieminekļa izpostīšana, pazuda bronzas saulīte, ko aizstāja ar sarkanu zvaigzni, pazuda uzraksti.
1951.g. augusts – nojauca obeliska daļu, uz pamata novietoja ģipsī veidotu padomju karavīra figūru.
1967.g. – pēc jauno Brāļu kapu iekārtošanas Spārītes parkā padomju karavīru mirstīgās atliekas pārapbedīja, pieminekļa atliekas nolīdzināja līdz ar zemi.
1989.g. 20.aprīlis – atsedza pieminekļa pamatus. Sākās ziedojumu vākšana pieminekļa atjaunošanai.
1989.g. 25.augusts – atsedza pieminekļa pamatus, izņēma 1928.g. iemūrēto kapsulu.
1989.g. 11.novembris – pieminekļa vietā notika Lāčplēša dienas pasākums.
1990.g. 23.maijs – Gulbenes pilsētas Tautas deputātu padome pieņēma lēmumu par pieminekļa atjaunošanu.
1990.g. 16.jūlijs – uzsākta sarunas ar tēlnieku O.Feldbergu par pieminekļa atjaunošanu.
1991.g. 11.novembris – atjaunojamā pieminekļa pamatos iemūrēja jaunu kapsulu ar tekstu.
1992.g. 10.novembris – atklāja atjaunotos pieminekli. To atklāja aizsardzības ministrs T.Jundzis, iesvētīja arhibīskaps K.Gailītis.
___________________
