Šogad pirmajā ceturksnī rajona ģimenes ārsti pret difteriju potējuši 366 rajona pieaugušos iedzīvotājus, lielākā daļa no tiem veikuši revakcināciju.
Šogad pirmajā ceturksnī rajona ģimenes ārsti pret difteriju potējuši 366 rajona pieaugušos iedzīvotājus, lielākā daļa no tiem veikuši revakcināciju. Šis ir piemērotākais laiks potēšanai pret difteriju.
Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiāles epidemioloģe J.Turka stāsta, ka Gulbenes rajonā pret difteriju izpotēti 46 procenti pieaugušo (Balvu rajonā 52 procenti, Madonas rajonā 31,7 procenti, bet Alūksnes rajonā 64 procenti). “Protams, būtu vēlams, lai pret difteriju būtu potēti vismaz 90 procenti. Par to, ka slimība līdz šim laikam pilnībā nav pieveikta, ir atbildīgi ģimenes ārsti. Vakcīnu un šļirču pietiek, turklāt tā ir bez maksas. Par šās potes saņemšanu iedzīvotājam nevajag maksāt pacienta iemaksu – 50 santīmus, jo par šo pakalpojumu maksā slimokase,” skaidro J.Turka.
Difterijas vakcinācija sastāv no vairākām potēm. Pamatvakcinācija, kas cilvēku pasargā no slimības, ietver trīs potes (otrā – mēnesi līdz pusotra pēc pirmās devas ievadīšanas, trešā – sešus līdz 12 mēnešus pēc otrās devas). Pēc pieciem gadiem nepieciešams revakcinēties.
“Ja cilvēkam no pamatvakcīnas (trīs pirmo pošu) saņemšanas pagājis krietni vairāk par pieciem gadiem, vajag vērsties pie ģimenes ārsta un poti saņemt. Šis ir piemērotākais laiks, lai uzsāktu potēšanos pret difteriju, jo ir beidzies gripas un vīrusu aktivitātes periods,” iesaka J.Turka.
Ir iespējama arī seroloģiskās izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību nosaka imunitātes uzņēmību pret difteriju. Arī par šo izmeklēšanu nav jāmaksā ne pacientam, ne ģimenes ārstam.
Difterijas epidēmija Latvijā sākās 1993.gadā, tā joprojām turpinās, lai arī samazinātā apjomā. Tā ir augšējo elpošanas orgānu saslimšana, kam raksturīgi plēvaini aplikumi uz mandelēm, rīkles galā vai degunā, iekaisis kakls un nedaudz paaugstināta temperatūra. Difteriju pārnēsā gaisa – pilienu ceļā, tādēļ, lai saslimtu, nav vajadzīgs ciešs kontakts ar slimu cilvēku. Latvijā ar difteriju lielākoties slimo cilvēki vecumā no 30 līdz 49 gadiem. J.Turka skaidro, ka šā vecuma iedzīvotāji ir sociāli aktīvi, viņiem bērnībā saņemtās difterijas potes vairs nedarbojas, lielākā daļa nav revakcinēti. Ja kādreiz, piemēram, pirms gadiem divdesmit, ir bijusi difterijas pote, tagad tā cilvēku vairs nepasargā. Saslimstot ar difteriju, iespējamas dažādas smagas komplikācijas: nieru nepietiekamība, miokardīts, elpošanas nepietiekamība, var iestāties nāve.
“Eiropas valstīs ar difteriju neslimo, pat Igaunijā un Lietuvā nav bijuši vērā neņemami saslimšanas gadījumi, bet Latvija un Krievija ir vienīgās valstis Eiropā, kurās 2003.gadā reģistrēti difterijas saslimšanas gadījumi. Latvijā reģistrēti 26 slimnieki un 22 tās nēsātāji, bet šogad pirmajos mēnešos reģistrēti divi saslimušie. Gulbenes rajonā saslimušo un arī slimības nēsātāju nav,” saka J.Turka.
***
Fakti
Pašlaik Latvijā mirstība difterijas dēļ ir palielinājusies.
Pērn mirstība bija aptuveni 12 procentiem no saslimušo skaita (agrāk tā bija trīs līdz četri procenti), pēdējais nāves gadījums reģistrēts Liepājā pērn, kad nomira 53 gadus veca sieviete (viņa nebija vakcinējusies), bet oktobrī Rīgā nomira nevakcinēts piecus gadus vecs bērns.
