Laikraksts “Dzirkstele” saņēma gulbenietes Anitas Plaučas vēstuli. Tās autore stāsta par apzinātu dzīvnieka mocīšanu un sakropļošanu, par dzīvnieka saimniecei nodarīto emocionālo traumu, kuras rezultātā veselība kļuvusi sliktāka.
Laikraksts “Dzirkstele” saņēma gulbenietes Anitas Plaučas vēstuli. Tās autore stāsta par apzinātu dzīvnieka mocīšanu un sakropļošanu, par dzīvnieka saimniecei nodarīto emocionālo traumu, kuras rezultātā veselība kļuvusi sliktāka.
“Ar kaimiņu mums ir kopēja zemes robeža. Uz tās aug lazdas, bet kaimiņu pusē atrodas neliels dīķis. 8.maijā, strādājot pagalmā, ap pulksten 10.30 izdzirdēju lielu troksni dīķa ūdenī, izmisīgus kaķa ņaudienus un suņa ņurdoņu. Piesteidzoties pie robežas, redzēju, ka mana kaķenīte iekritusi dīķī kaimiņu pusē (laikam bija uzrāpusies lazdā un iekritusi ūdenī). Tajā brīdī ūdenī bija arī kaimiņu rotveilera sugas suns. Divas reizes kaķenīte izrāvās no suņa zobiem, taču ūdens malā, suns to notvēra, sagrāba zobos un iznesa zālienā, kur tūlīt sāka kaķeni purināt un kost.
Turpat netālu savā dārzā strādāja kaimiņš un viņa sieva, saucu, lai palīdz un atsauc suni, lai glābtu kaķenīti. Ne uz manu saucienu, ne suņa plosīšanos kaimiņi nereaģēja un turpināja mierīgi strādāt.
Es saprotu, ka dzīvnieku starpā šāda izturēšanās ir neizbēgama, taču prātam neaptverama un briesmīga bija cietsirdības paraugstunda, ko man demonstrēja suņa saimnieki.
Suns no ūdens iznesto kaķi turpināja plosīt, es turpināju saukt, lai taču atsauc suni, bet pagāja krietns brīdis, kamēr kaimiņš panācās uz traģēdijas pusi, paskatījās, kā suns mētā kaķa ļengano ķermeni, un tikai noteica: “Lai nelien, kur nevajag!”, tad aizgāja atpakaļ pie dārza darbiem, tā arī ne reizi neapsaukdams suni.
Kad sapratu, ka no viņiem palīdzību nesagaidīšu, izmisumā zvanīju policijai, lai kāds palīdzētu atbrīvot kaķi, taču arī policija šādā situācijā nevarēja palīdzēt. Ieteica zvanīt ugunsdzēsējiem. Piezvanīju, bet arī tur šādā gadījumā nevarēja palīdzēt. Paldies ugunsdzēsējiem vismaz par to, ka viņi man vēl piezvanīja pēc divām stundām un apjautājās, kā gadījums beidzies.
Pēc zvanīšanas izgāju laukā un redzēju, ka suns guļ, viņam starp priekšķepām – nekustīgs kaķis. Vienā mirklī, kad pakustējās kaķa galviņa, suns to sakampa mutē, sakoda un atkal nometa zemē. Šāda kaķa mocīšana turpinājās vairāk nekā stundu. Man palika slikti, iegāju istabā pēc zālēm un atgulties. Kad paskatījos pēc pusotras stundas, kaķa līķa vairs nebija,” raksta A.Plauča.
* * *
Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.pantā norādīts, ka dzīvnieka īpašniekam ir jānodrošina, lai dzīvnieks neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
Gulbenes policijas pārvaldes atbildīgā darbiniece par sadarbību ar presi Elita Kalniņa paskaidroja, ka, redzot notiekošo, vēstules autorei vajadzējis par to nekavējoties ziņot iecirkņa pilnvarotajam.
Protams, ja situācija bijusi viens pret vienu, tad kaķa saimniecei esot neiespējami pierādīt suņa saimnieku bezatbildīgo rīcību. Arī bez lieciniekiem faktu neesot iespējams pierādīt. Varot runāt tikai par cilvēku attieksmi.
