Maija sākumā desmit gadu darbības jubileju atzīmēja Litenes pagasta individuālais uzņēmums “Lavida”, ko vada Daiga un Vilnis Lapiņi.
Maija sākumā desmit gadu darbības jubileju atzīmēja Litenes pagasta individuālais uzņēmums “Lavida”, ko vada Daiga un Vilnis Lapiņi.
Ģimenes bizness saistās ar tirdzniecību. Litenes centrā atrodas pagasta iedzīvotāju iecienīts veikals “Kalēji”. Pagājušā gada nogalē tirdzniecības uzņēmums atvērts arī specializētajā Valsts sociālās aprūpes centrā “Litene”.
Biznesa pirmsākumi Daigas ģimenē rodami 1936.gadā, jo ēka, kurā atrodas veikals “Kalēji”, ir dzimtas īpašums, ko būvējis kalējs Pēteris Bitmets. Savulaik arī viņas vecvecākiem līdz 1940. gadam divstāvu ēkā bijis veikals, kurā rosījusies saimniece Paulīne, bet Pēteris pārzinājis smēdi, tāpēc Daiga joko, ka saikne ar tirdzniecību esot pārmantota. Apmēram 20 gadus telpas bijušas iznomātas valsts veikalam.
Māksla ir saglabāt
“Latvijas atmodas laikā ar vīru nolēmām, ka turpināsim dzimtas tradīcijas. Abi tirdzniecībā bijām iesācēji. Vilnis pirms tam pāris gadus bija strādājis Gulbenē par bārmeni. Mūs vadīja liela griba un apņēmība. Būtībā sākt jaunu biznesu nav liela māksla. Māksla ir biznesu saglabāt,” uzskata Daiga. Viņa pārliecinājusies, ka tad, kad cilvēks izvēlas sākt ko jaunu, ir daudz enerģijas un viss veicas. Vajadzējis izturēt konkurenci, jo Litenē pirms desmit gadiem bijuši vairāki tirdzniecības uzņēmumi, darbojusies kafejnīca, bet ar gadiem daudz kas ir mainījies un attīstījies citādāk. Šobrīd “Kalēji” un veikals sociālās aprūpes centrā ir vienīgie pārtikas preču veikali. Pamazām izdevies izremontēt ēkas pirmo stāvu.
Problēmas nes mājās
Daiga uzskata, ja vīram un sievai ir kopējs bizness, tam ir pozitīvas un negatīvas iezīmes. “Sliktākais ir tas, ka par darba problēmām runā arī mājās, liekot bērniem izaugt kopā ar tām. Tomēr es ne ar ko negribētu mainīt. Ja divi cilvēki domā par kopīgu biznesu, tas ir drošāk, nekā, ja tajā esi viens. Ja mans un vīra bizness būtu atšķirīgi, mēs katrs domātu par to, kā vairāk attīstīt individuālo biznesu. Tagad nauda un idejas ir pakārtotas kopīgam mērķim. Gūtos ienākumus izlietojam attīstībā,” saka Daiga.
Ēkā ir veikts sanitārās inspekcijas un Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām atbilstošs kapitālais remonts, no jauna uzbūvēts šķūnis, ieliktas jaunas grīdas un veikti citi darbi. Lapiņiem nav brīvo līdzekļu vai milzīga konta bankā, tāpēc katru izdevumu viņi plāno.
Pircēji kļūst izvēlīgāki
Mazā biznesa pārstāvji pārliecinājušies, ka veikala apmeklētāji kļuvuši izvēlīgāki un prasīgāki. Ienākot pa tirdzniecības uzņēmuma durvīm, viņi zinot, ko vēlas iegādāties. Agrāk pirkts viss pēc kārtas. “Prece, kas atrodas veikala plauktos, ir mūsu banka, tāpēc nemitīgi jādomā, kā to iespējami izdevīgāk un ātrāk pārdot,” Daiga stāsta. Viņa domā, ka pircēji ir novērtējuši piedāvājumu, bet jāņem vērā, ka cilvēkiem ir izvēles iespējas – iepirkties veikalā “Kalēji” vai mērot ceļu uz Gulbeni un Balviem. Diemžēl mazs uzņēmums nevarot konkurēt ar pilsētu lielveikaliem, kur cena tām pašām precēm ir mazāka. Pagasta iedzīvotāji esot tie, kas biznesmeni ceļ vai gremdē, tāpēc Daiga un Vilnis cenšas izpildīt viņu prasības, ņemot talkā intuīciju. “Cilvēks vēlas iegādāties dāvanu, bet nezina, kādu izvēlēties. Aplūkojot preču klāstu, viņš iegādājas to, ko nav domājis iegādāties. Galvenais, lai pircējs no veikala aizietu apmierināts,” saka Daiga.
Nedrīkst apstāties
Biznesā nedrīkst apstāties. Ir jābūt izaugsmei, citādi tas nepastāvēs. “Viss dzīvē attīstās un mainās pa spirāli. Arī mēs paši ar gadiem maināmies. To, kādi bijām pirms desmit gadiem un kādi esam šodien, nevar salīdzināt. Mums jāapzinās, ka Litenē cilvēku nav un nebūs vairāk, nekā ir šodien, jo pagastā nav ražošanas uzņēmumu. Tas nozīmē, ka jaunie cilvēki precas un pārceļas dzīvot un strādāt citur. Mēs nevaram biznesu paplašināt, bet ar prātu izrēķināt, kas un cik būs tie, kas spēs iegādāties to, ko piedāvājam. Mums ir vajadzīgi pircēji,” Daiga spriež.
Veicies ar cilvēkiem
Veikala saimnieki uzskata, ka viņu bizness pastāv tāpēc, ka vienmēr ir veicies ar cilvēkiem. Ne par vienu pārdevēju, kas savulaik strādājusi veikalā un vēlāk radusi citu darbu, viņi nevar teikt neko sliktu. Veikals ir tā vieta, kas paņem cilvēka enerģiju, tāpēc Daiga par pašsaprotamu uzskata, ka pārdevējas mainās. Cilvēks sevi izsmeļ un meklē kaut ko jaunu. Lauku veikalā nav karjeras iespēju.
Šobrīd veikalā “Kalēji” strādā Ilze Golace un Monika Lāce, bet sociālās aprūpes centra tirdzniecības uzņēmumā – Tamāra Tiltiņa. Pieņemot darbā pārdevējas, Daiga viņas nevērtē pēc noteiktiem kritērijiem. Galvenais, lai būtu čaklas darbinieces.
“Ir jāvēlas iemācīties kaut ko jaunu. Desmit gados pie mums nav strādājusi neviena profesionāla pārdevēja. Izņēmums ir Tamāra. Manuprāt, viss balstās uz cilvēciskajām attiecībām,” uzskata Daiga. Viņa sešus gadus pati apkalpojusi pircējus, tāpēc šodien risina ar veikalu saistītus jautājumus, saimniecisko darbību uzticot Vilnim. Kad darāmā kļuvis pārāk daudz, sākuši domāt, ka varētu algot kādu pārdevēju. Neesot bijis viegli uzticēties citiem.
Uzticīga pagastam
Daiga ir liteniete, tāpēc uzskata, ka nav skaistākas vietas par Liteni. Vilnis ir rīdzinieks, kas atsaucies sievas aicinājumam pārcelties uz viņas dzimto pagastu. “Diemžēl šodienas jauniešiem te būs grūti dzīvot, jo viņiem ir citas prasības. Es saprotu, ka viņi dzīvē sasniegs vairāk nekā mēs. Manuprāt, jauniešus nevar vainot par to, ka viņi neizvēlas palikt laukos, jo Litenē viņiem nevar piedāvāt darbu. Jauniešiem ir vajadzīgas karjeras un izklaides iespējas,” Daiga secina. Viņa domā, ka jaunības maksimālismā, ja nebūtu izvēlējusies atgriezties Litenē, viņa kopā ar Vilni veiksmīgi veidotu biznesu arī citur.
Organizē pasākumus
Daigas vaļasprieks ir puķes, tāpēc pie mājām viņa veido akmensdārzus. Ja dažkārt uzmācoties drūmas domas, viņa ķeroties pie dobju ravēšanas. Tas palīdzot atgūt mieru un rast jaunas idejas. Arī pie veikala ik pa laikam pircējus un garāmgājējus priecē interesanta kompozīcija. “Kad mans tēvs bija dzīvs, viņš palīdzēja realizēt idejas. Šobrīd ir nedaudz grūtāk,” atzīst Daiga. Vilnis brīvajā laikā kolekcionē sieviešu torsus. To ir apmēram simts. Viņa kopā ar Vilni labprāt piedalās un organizē dažādus pasākumus, piemēram, Lieldienās, Jaungadā vai svinot veikala dzimšanas dienu. Brīvā laika Daigai un Vilnim nav daudz, jo “Kalēju” saimnieki maz strādā ar preču piegādātājiem, bet vairumtirdzniecības bāzēs preces izvēlas paši. Arī reklāmas katalogiem viņi neuzticas.
“Veikalā varam piedāvāt daudz, bet lauku biznesmenim ir jābūt reālistam,” atzīst Daiga.
