Arī viņas bērns tās iemīlēs. Viņš būs Skalbes pasaku bērns.
64.
Arī viņas bērns tās iemīlēs. Viņš būs Skalbes pasaku bērns. Pasakas seko cita citai: gan par Zelta ābeli, kas izaug vienā mirklī no Aizsaules dārzā dotās sēkliņas, un nu visi grib gan Meitiņu, gan ābeli, kas iet zeltā starodama pa tukšiem sniega laukiem kopā ar meitiņu uz Prinča pili… Par visām emocijām, kas notiek šinī svētajā dienā, dzimstot viņas bērnam, Ilga cer uzrakstīt māmiņu sirdis priecējošu dzeju. Viss rodas no talanta un pārdzīvojuma. Tāpat kā šīs brīnišķīgās pasakas.
Ik pa brīdim palātā ienāk vecmāte, pārbauda bērniņa sirdspukstus, Linda ik pa brīdim mēra Ilgas asinsspiedienu, cenšas visādi palīdzēt personālam. Viss norit labi un pareizi, kā pa diedziņu. Māsa ir gandrīz paraugdzemdētāja. Viņu personāls uzslavē ne vienu reizi vien.
“Ak, kaut šie cilvēki zinātu visu par to, ko zina tikai viņa un Linda un vēl Dievs! Tad viņi par viņu kā par paraugsievu nerunātu tik atzinīgus vārdus,” Ilga atkal prāto par savu deviņus mēnešus ilgušo pašmocību, par neuzticību Jurim un paļaušanos mirkļa vājumam. Par to ir jāmaksā tik dārgi! No šī sava kauna viņa laikam vaļā netiks visu savu mūžu… Kaut viņa to izpirktu ar sāpēm!
Pasaku gars palīdz līdz pat vakaram, kad sāpju intensitāte kļūst tik stipra, ka Lindai gan jāmasē māsai mugura, gan jāatslābina sāpju pārņemtais ķermenis siltā vannā. Ilga izjūt no personāla visu iespējamo uzmanību, viņa pat šaubās, vai tā būtu Bulduru lielās slimnīcas dzemdību apartamentos, kur darbojas dzemdību konveijers… Protams, tur būtu visdažādākās ekstras, modernāka aparatūra, tomēr sveši ir un paliek sveši… Neko sliktu par moderno Bulduru slimnīcu viņa nevar teikt. Tur viņa kopā ar vīru gāja uz apmācībām un gatavojās šim sarežģītajam procesam. Tas arī bija skaists laiks, vismaz viņai. Jurim gan viņa ir šinī laikā darījusi pāri, arī ar savu seksuālo vēsumu, tomēr vīrs aizvien jokojās un optimistiski filozofēja, ka visa dzīve priekšā… Viņš protot gaidīt… Viņi tagad būs citā kvalitātē – vecāki. Pārējam nav nozīmes, galvenais ir uzaudzināt mazuli par veselu un laimīgu cilvēku.
“Vai esat izlēmuši, kā meitiņu sauksiet? Saka, ka bērns ātrāk dzimstot, ja esot vārds,” Linda mēļo, māsai periodiski muguru glāstīdama.
“Ka tā ir meitiņa, to mēs uzzinājām sonogrāfijā, taču piemērotu vārda nav. Neviens neliekas īstais. Varbūt tikai viens, bet par to es neko nedrīkstu teikt, tas ir mans noslēpums.”
Kādā brīdī, kad akušiere Ilgu izmeklē pirms izšķirošā dzemdību posma, Linda atceras, cik nelādzīgi viņa jutās toreiz, Zigurdu pieķerot mīlas dēkā ar to pašu Daigu, kas vēlāk nebija pat komata vērta tālākā Zigurda dzīvesstāstā. Tas sāp līdz šai dienai. Kamēr Zigis bija Vācijā peļņā, viņa dvēseles vientulībā vadīja savas grūtnieces dienas. Tā no vientulības un atsvešinātības emocionālā plaisa starp viņiem kļuva arvien lielāka un pārvērtās par bezdibeni, par pekli abiem. Ilgai ir citādi. Linda nolemj, ka Jurim ir jābūt klāt. Lielie satikšanās svētki ar meitiņu viņiem ir jāizbauda kopā. Linda zvana, Juris tūliņ ir gatavs ceļam un Ilgai tas pat nav īpaši jāpaziņo.
Juris ierodas pašā laikā. Bērniņš teju, teju būs klāt! Viņš pat nedusmojas, ka nav uzreiz saukts. Tikko bērna kājiņas izšļuk no Ilgas klēpja, klāt arī vārds – Alita, to Ilga sevī ir nēsājusi visus deviņus mēnešus. Tāds vārds būs Ilgas un Jura bērnam, ko valkāt visu mūžu. Vārdam jābūt laimīgam, jo tas ir dzimis reizē ar pašu cilvēku. “Bērns tiešām ir radības kronis!” Linda rezumē. Pozitīvās emocijas ir brīnišķīgas, Juris atver šampanieti, un dzemdību zālē skan – augstu laimi, prieku! Vai tad tas ir slikti? Svētki ir jāsvin, ja sirds to prasa.
Vēl ilgi pēc tam Silaines slimnīcā pieminēja: “Tas bija tad, kad dzemdēja Lindas māsa un visi dzēra pa šampanieša malkam, un bērns piedzima reizē ar vārdu, bet lai remdētu sāpes, dzemdētājai priekšā lasīja Skalbes pasakas.”
23. Atslābums
Kad Linda atgriežas no māsas ģimenes dzemdībām, ir gan nogurums kā agrāk pēc naktsdežūras, gan milzīgs atvieglinājums, jo viņa ir palīdzējusi savam tuvākajam cilvēkam tik svarīgā dzīves brīdī.
Linda pēkšņi ir pārsteigta par savu atklājumu: viņa ir izjutusi savas vecās darba vietas īpašo noskaņu.
