Latvijā 1.jūnijā sākās stirnāžu medību sezona. Dzīvniekus medī individuāli uz gaidi.
Latvijā 1.jūnijā sākās stirnāžu medību sezona.
Dzīvniekus medī individuāli uz gaidi. Stirnu medības Latvijā atļautas līdz 30.novembrim. Gulbenes rajonā šajā sezonā atļauts nomedīt 221 stirnāzi, kas ir aptuveni 20 procenti no mūsu mežos mītošajiem šīs sugas dzīvniekiem. Medīt atļauts tikai sava medību kolektīva līgumplatībā, citur – vienīgi, ja mednieks ir uzaicināts ciemos.
“Medības Gulbenes rajonā patiešām sākās jau agri no rīta 1.jūnijā. Pieļauju, ka pirmajā dienā nomedīti aptuveni desmit dzīvnieki. Stirnāžus medī galvenokārt, lai iegūtu trofejas un lai izjustu medīšanas procesa baudu. Nenoliedzami, vērtība ir arī medījuma gaļai,” saka Gulbenes virsmežniecības medību inženieris Pēteris Zožs.
Viņš domā, ka šosezon Gulbenes rajonā nomedīs ne vairāk kā desmit procentus no visām mežos mītošajām stirnām.
P.Zožs klāsta, ka pagaidām vēl medīt stirnāžus ir viegli, jo dzīvnieki jūtas droši, vēlāk tie kļūs uzmanīgāki. Stirnu medības vienlīdz veiksmīgas var būt visās medību platības Gulbenes rajonā, jo šīs sugas dzīvnieku izplatība ir vienmērīga.
“Lielā meža masīvā stirnas parasti neuzturas, tās var sastapt izcirtumos, meža malās vai pļavās,” stāsta P.Zožs.
Viņš klāsta, ka šogad konstatēti arī vairāki stirnu nelikumīgu medību gadījumi, taču vainīgie nav noskaidroti.
Rajonā nereti stirnas iet bojā ceļu satiksmes negadījumos – sadursmēs ar automašīnām. Šogad jau bijis vismaz desmit oficiāli reģistrētu šādu gadījumu, arī pagājušajā nedēļā. Virsmežniecība aicina autovadītājus būt uzmanīgākiem, braucot pa ceļiem, kas ir mežu tuvumā, lai neapdraudētu stirnas un citus dzīvniekus, kas negaidīti var šķērsot brauktuvi.
P.Zožs pieļauj, ka stirnu daudzums Gulbenes rajonā drīz varētu sasniegt maksimumu, šādu fenomenu dabā novēro ik pēc desmit līdz 12 gadiem. To sekmē labvēlīgi laika apstākļi. Iepriekš stirnu populācijas maksimālā izplatība Gulbenes rajonā novērota 1992.gadā.
P.Zožs atgādina, ka visu gadu bez ierobežojumiem atļauts medīt lapsas, Amerikas ūdeles un jenotsuņus, kā arī mežos klaiņojošus suņus un kaķus bez īpašnieka piekrišanas. Izņēmums ir medību suņi.
