Reizēm domāju, cik dīvaina ir mūsu vēsture un arī vēsturnieku slēdzieni par 1939./1940.gada notikumiem. Tiek minēts Molotova – Ribentropa pakts, bet kāpēc Maskava to negrib atzīt? Vai nav izdevīgi?
Reizēm domāju, cik dīvaina ir mūsu vēsture un arī vēsturnieku slēdzieni par 1939./1940.gada notikumiem. Tiek minēts Molotova – Ribentropa pakts, bet kāpēc Maskava to negrib atzīt? Vai nav izdevīgi?
14.jūnijā paiet 63 gadi kopš notikumiem, ko pastrādāja Maskava, deportējot apmēram 14 000 iedzīvotāju uz Tālajiem Austrumiem (arī bērnus un sirmgalvjus). No mūsu mazās pilsētiņas vien aizveda 79 cilvēkus. Visi gulbenieši (izņemot pieaugušos vīriešus) nonākuši Krasnojarskas novadā Berjozovkas rajonā, bet vīrieši nometināti Sverdlovskas apgabalā Sevurallagā, kur, vācu armijai 1942.gadā tuvojoties Maskavai, nošauti (skatīt grāmatu “Aizvestie”).
14.jūnijā pulksten 12.00 pie Gulbenes dzelzceļa stacijas notiks piemiņas brīdis, ko atklās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kapelāns, piedaloties arī Latvijas aizsardzības ministram Atim Slakterim. Spēlēs Daugavpils zemessargu orķestris (33 vīru sastāvā), dziedās kultūras centra koris “Harmonija” (vadītāja Māra Mezīte). Piemiņas brīdis notiks Litenes kapos, izstaigāsim Latvijas armijas vasaras nometnes vietas, no kurām šajā dienā arestēja un aizveda 268 virsniekus. Litenē dziedās kultūras centra vokālais ansamblis “Namejs” (vadītājs Edgars Mārtinsons).
Politiski represēto Gulbenes nodaļa saka sirsnīgu paldies šā piemiņas brīža organizētājiem: pilsētas domes priekšsēdētājam Nikolajam Stepanovam, Vidzemes valsts militārā dienesta pārvaldes Gulbenes nodaļas vadītājam Aloizam Priedeslaipam, SIA “Gulbenes autobuss” direktoram Jurim Lapsam un Zemessardzes 25.kājnieku bataljona komandierim Valērijam Gabdulļinam. Paldies ansamblim, korim un to vadītājiem. Paldies arī jums, kas atnāksiet uz šo īso, sāpīgo brīdi!
