Gulbenieši ievērojuši, ka sākusies rosība ap vietējās nozīmes kultūrvēstures pieminekli – dārznieka māju, kas ietilpst Vecgulbenes muižas ēku kompleksā, kas savukārt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Gulbenieši ievērojuši, ka sākusies rosība ap vietējās nozīmes kultūrvēstures pieminekli – dārznieka māju, kas ietilpst Vecgulbenes muižas ēku kompleksā, kas savukārt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Redzot, ka koka ēkai ir noņemts jumta un ārsienu segums, iedzīvotāji nobažījušies par vēsturiskās būves nākotni. Savulaik tajā atradusies pirmā Gulbenes pilsētas valde.
Bojāti ēkas pamati
Gulbenes galvenais speciālists pašvaldības projektu izstrādē Jāzeps Višķers skaidro, ka pagājušajā gadā pilsētas dome gribējusi ēku atjaunot. Tapis arī projekts, ko sākuši īstenot atbilstoši materiālajām iespējām. Celtniecības speciālisti pārliecinājušies, ka vispirms jānostiprina ēkas pamati, jo tie sadalījušies un vienā ēkas daļā nosēdušies.
“Sākumā domājām, ka pietiks ar grimstošās puses nostiprināšanu, bet pārliecinājāmies, ka sienu rāmji ir sapuvuši, tāpēc jānomaina. Lai to paveiktu, ēka ir praktiski jānojauc. Pārbaudījām jumta segumu un tā konstrukcijas. Arī tās ir satrupējušas, griesti mitruma ietekmē iebrukuši, bojātas arī sienas,” stāsta J.Višķers.
Atjaunošana neesot lietderīga
Pārliecinoties par ēkas nolietojumu, pilsētas dome Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijai lūgusi atļauju objektu nojaukt, jo tā atjaunošana neesot lietderīga. Aprēķināts, ka ēkas atjaunošanai vajadzīgi apmēram 60 000 latu.
No Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas pilsētas dome saņēmusi arī Kultūras ministrijas akceptētu rīkojumu, ka minēto ēku neiekļaus kultūras pieminekļu aizsardzības sarakstā. Tiklīdz dome saņems oficiālu dokumentu, taps renovācijas projekts un ēku nojauks.
Ar šādu iznākumu ir neapmierināta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības Gulbenes rajona galvenā valsts inspektore Sarmīte Dundure. Viņa uzskata, ka par ēkas atjaunošanu pilsētas domei vajadzējis domāt uzreiz pēc tam, kad to atstājusi karaspēka daļa, nevis gaidīt brīdi, kad vēsturisko objektu atjaunot vairs nebūs iespējams. Viņa šādu attieksmi uzskata par bezatbildīgu. Inspektore domā, ka tik vienkārši kultūrvēstures pieminekli nojaukt neviens neļaus.
“Nesaprotu, kāpēc netika realizētas labas ieceres, piemēram, ka dārznieka mājā atradīsies muzeja restaurācijas darbnīcas vai arī to nodos Gulbenes Tautas teātra rīcībā?” jautā S.Dundure.
Līdzekļu visam nepietiek
J.Višķers stāsta, ka ir priekšlikums pēc ēkas nojaukšanas uz tās akmens pamatiem ierīkot koka segumu, ko vasarā varētu izmantot kā nelielu estrādi, piemēram, Pēterdienas pasākuma norisei vai brīvdabas izrādei. Galvenais speciālists uzskata, ka pēc karaspēka daļas likvidēšanas, atjaunošana bijusi nepieciešama ne tikai konkrētajai ēkai, bet arī oranžērijai, Baltajai pilij un citām Vecgulbenes muižas ēkām. Viņaprāt, par dārznieka mājas likteni nevajag uztraukties pārāk daudz, jo valstī esot daudz vēsturisku koka ēku, kas nav iekļautas kultūrvēstures pieminekļu sarakstā, jo neesot iespējams piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem.
“Diemžēl Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas atvēlētie līdzekļi – divos gados apmēram 1000 latu – ir pārāk maza summa. Par to neko atjaunot nevar. Pirmajā gadā mums izdevās nedaudz salabot dārznieka mājas jumtu un ēku iekonservēt. Otrajā gadā, lai sakārtotu apkārtni, nojaucām sētu un šķūņus. Arī Valsts Kultūrkapitāla fonda pērn piešķirtie 600 lati ēkas jumtam labošanai problēmu neatrisina,” secina J.Višķers. Viņš ir gandarīts, ka ar pilsētas domes un rajona padomes palīdzību izdevies sakārtot oranžēriju, kas kļuvusi par muzeja mājvietu.
Iespējams, lauzīs līgumu
Pilsētas domi uztrauc arī uz 99 gadiem Maltas ordenim iznomātās Baltās pils liktenis, tāpēc pilsētas domes amatpersonas uz sarunu aicinās Maltas ordeņa izpilddirektoru. Nomnieki savulaik bilduši, ka atjaunos Balto pili tās sākotnējā izskatā, uzbūvējot abus tās torņus, un ēkā ierīkos pansionātu vai citu sociālās palīdzības iestādi.
“Dome ar Maltas ordeni nomas līgumu noslēdza tāpēc, ka pašiem nav līdzekļu pils atjaunošanai, jo vajadzīgi apmēram 2,5 miljoni latu. Lai to atjaunotu, netuvinot sākotnējam izskatam, vajadzīgi 1,5 miljoni latu, bet arī tādas summas nav. Mēs cerējām, ka nomnieki sakārtos ne tikai Balto pili, bet arī tās apkārtni,” galvenais speciālists vērtē situāciju. Ja Maltas ordenis tomēr nepildīs solīto, iespējams, līgumu lauzīs.
