Politiski represētie: sadzīst brūces, bet atmiņu sūrums nezūd.
Politiski represētie: sadzīst brūces, bet atmiņu sūrums nezūd.
Vakar Gulbenes dzelzceļa stacijā, pieminot 1941.gada 14.jūnija politiskajās represijās cietušos, politiski represēto vārdā gulbeniete Aira Anča atgādināja traģisko dienu noskaņu pirms 63 gadiem.
“Pirmais siens pļavās palika nesavākts, Jāņu dziesmas neskanēja, jāņugunis nedega,” teica viņa. Visi runātāji sacīja, ka jādara viss iespējamais, lai tādi notikumi Latvijā nekad vairs neatkārtotos.
Aizsardzības ministrs Atis Slakteris, uzrunājot klātesošos, uzsvēra nepieciešamību panākt staļiniskā režīma starptautisku nosodījumu. Ministrs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots nolika ziedus pie piemiņas akmens. Pēc tam viņi devās pie Gulbenes Brīvības pieminekļa un uz Liteni, kur nolika ziedus pie memoriāla “Sāpju siena” kapsētā, godinot te apglabātos virsniekus. Pasākumos Latvijas Valsts himnu atskaņoja militārais orķestris, dziedāja Gulbenes kultūras centra koris “Harmonija”. Pēc tam bija neformāla pulcēšanās Litenes mežā, kur pirms 63 gadiem atradās Latvijas virsnieku vasaras nometne. Ministrs pauda, ka staļiniskais režīms veicis represijas, kas nežēlībā pārspēj starptautiski nosodīto nacismu.
Ministrs uzsvēra, ka bērniem jāmāca vēsture, arī tās drūmākās lappuses.
“14.jūnijā ir mūsu godpilns pienākums noliekt galvas to dzīvju un likteņu priekšā, kuras izpostīja padomju nometnēs un cietumos. 1941.gadā mūsu valsts neatkarību vardarbīgi un ilgstoši pārtrauca,” sacīja A.Slakteris.
1941.gada 14.jūnijā Latvijas virsnieku vasaras nometnē nogalināja un izveda vairākus simtus virsnieku. Dramatiskajā jūnija rītā Litenes nometni aplenca Iekšlietu tautas komisariāta karaspēks. Atbruņošana notika pa grupām. Visus, kas nepakļāvās, nošāva. Bedres nogalinātajiem bija izraktas jau iepriekš. Pārējos aizveda uz Gulbenes staciju, no kurienes vilciena vagonos – ceļš uz Sibīriju.
No 500 Litenē deportētajiem dzimtenē atgriezās 70. Pārējie nošauti vai gājuši bojā spaidu darbos Noriļskā.
Pēc pasākuma A.Slakteris laikrakstam sacīja, ka par Latvijas drošību ir jādomā katru dienu.
“Mūsu virsnieki kļūst arvien izglītotāki. Virsnieki bija un ir mūsu tautas zieds. Tradīcijas ir jākopj. Ir jājūt saknes, staigājot pa šo zemi,” teica ministrs.
