Lejasciema pagasta zemnieku saimniecības “Liepkāji” saimnieki Juris un Andris Svikļi pagājušajā nedēļā sāka gatavot lopbarību – apvītināto zāli tina ruļļos, pēc tam – speciālā plēvē, izmantojot Baltkrievijā izgatavotu iekārtu.
Lejasciema pagasta zemnieku saimniecības “Liepkāji” saimnieki Juris un Andris Svikļi pagājušajā nedēļā sāka gatavot lopbarību – apvītināto zāli tina ruļļos, pēc tam – speciālā plēvē, izmantojot Baltkrievijā izgatavotu iekārtu.
Ar tās palīdzību lauksaimnieki pērn sagatavojuši apmēram 200 zāles ruļļu.
A.Sviklis stāsta, ka preses un tinēja iegādei bankā ņemts aizdevums. Baltkrievu ražojuma izvēlē noteicošais esot bijusi nelielā cena. Piemēram, plēves tinējs maksājis 1200, bet ruļļu prese – 2000 latu. Andris bilst, ka precīzi minēt iekārtas jaudu nevarot, jo pats esot arī zāles pļāvējs, tikai pēc tam, kad tā nedaudz apvītusi, traktoram pievienojot presi un tinēju. Viņš pieļauj, ka varētu iespēt vairāk, ja zāles pļaušanu uzticētu citam. Kopā ar Andri pļavā rosās Valdis Silgalis – “Liepkāju” saimniecības strādnieks. Viņš pieved zāles ruļļus un novieto tos uz tinēja. Dienā viņi sagatavojot apmēram 50 ruļļu. Tiesa, lai to iespētu, vajadzīgi vairāki priekšnoteikumi – labi laika apstākļi un pietiekami lielā apjomā nopļautas platības.
Zāles rulli ietin četrās līdz sešās plēves kārtās. Pagājusī ziema saimniekus pārliecinājusi, ka tas ir pietiekami, jo lopbarība bijusi kvalitatīva. Arī plēve izturējusi.
A.Sviklis stāsta, ka arī iepriekšējos gados gatavojuši rulonus, talkā aicinot Aigaru Medni, bet pakalpojums maksājis pārāk dārgi, tāpēc izlēmuši iegādāties savu iekārtu. Pirmais gads apliecinājis, ka lēmums bijis pareizs. Tagad viens rullis izmaksājot apmēram pusotru latu agrāko sešu līdz astoņu latu vietā.
Andris smejas, ka ar tēvu Juri uz ceļa esot noturējuši darba sapulci un nolēmuši, ka šovasar vismaz 20 hektāru platībā pļauto zāli tīšot ruļļos, bet pārējo zaļo masu likšot bedrēs.
“Šopavasar zāle ir slikti augusi. Dažviet tās zelmenis ir labs, dažviet – cietis no salnām. Īpaši zemākajās pļavu vietās. Ilgāk gaidīt nevar, jo, tiklīdz pienenes nokaltīs, nebūs nekā, ko ņemt. Nav zināms, kāds šogad būs siena laiks, tāpēc paļaujamies uz citām lopbarības gatavošanas tehnoloģijām. Vajadzīgā lopbarības daudzuma sagādei tēvs šinīs dienās kārto dokumentus, lai iegādātos vēl vienu zemes īpašumu – desmit hektāru platībā,” stāsta Andris. Viņš pārliecinājies, ka arvien neatlaidīgāk zālāju platības iekarojot pienenes. “Tas nozīmē, ka pļavas ir jāatjauno. Šogad septiņu hektāru platībā to paveicām,” bilst zemnieks.
“Liepkāju” saimnieki Mālmuižā ir lielākie zemes īpašnieki, kas soli pa solim pilnveidojuši un modernizējuši saimniecību, iegādājoties mūsdienīgu lauksaimniecības tehniku un nebaidoties no jaunu tehnoloģiju pielietojuma. Piemēram, pagājušajā gadā tehnikas klāsts papildinājies ar jaunu “Kverneland AB 100” arklu, šogad iegādāta lietota ārzemju sējmašīna “Tume”, kuras darba platums ir trīs metri. Andris uzskata, ka nepilnu divu gadu laikā tas ir pietiekami. Perspektīvā raudzīšot pēc jaunas pļaujmašīnas un traktora. Pirkumus saimnieki izvēloties tā, lai ar katru gadu atvieglotu darbu. Jaunā sējmašīna šopavasar līdzējusi maksimāli ātri tikt galā ar 100 hektāriem sējplatību. Šogad pirmo reizi sešu hektāru platībā iesēts vasaras rapsis.
Saimniecībā pakāpeniski attīstās divas lauksaimniecības nozares – graudkopība un piena lopkopība. Nodarbināts viens algots strādnieks un divas slaucējas.
Andris atzīst, ka arī lielas zemnieku saimniecības īpašniekiem šodien nav viegli, jo vajadzību vienmēr ir vairāk nekā iespēju. Viņš tāpat kā tēvs nemēdz žēloties, jo uzskata, ka tad, ja gada beigās, apkopojot ieņēmumu un izdevumu ailes, prāvs skaitlis rakstāms pretim vārdam peļņa, ir saimniekots pareizi.
