Pagājušajā nedēļā Gulbenes, Alūksnes, un Stāmerienas pašvaldība Saeimā prezentēja ideju par aizsargājamās teritorijas izveidi ap Gulbenes – Alūksnes bānīti un mudināja piešķirt papildu līdzekļus.
Pagājušajā nedēļā Gulbenes, Alūksnes, un Stāmerienas pašvaldība Saeimā prezentēja ideju par aizsargājamās teritorijas izveidi ap Gulbenes – Alūksnes bānīti un mudināja, rudenī lemjot par grozījumiem valsts budžetā, piešķirt papildu līdzekļus vilciena ritošā sastāva remontam – aptuveni 78 000 latu.
Ar sieru un ozollapām, ar minibānīti (rotaļu vilcieniņu, kas brauc un svilpj), pašvaldību vadītāji atgādināja, ka Austrumvidzemē, kur noskatīti varoņi Rūdolfa Blaumaņa lugai “Skroderdienas Silmačos”, ir simtgadnieks bānītis. Vienīgais šaursliežu vilciens Baltijā, kas dienā trīs reizes pasažierus ved maršrutā Gulbene – Alūksne, savienojot divu rajonu centru pilsētas. Šķiet, Saeimas deputāti sajuta to mīļumu un cieņu, kādu bānītis iemantojis mūsu puses iedzīvotāju sirdīs.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš un Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups Saeimā stāstīja, ka bānītis ir nodrošināts ar līdzekļiem tā ikdienas darbības uzturēšanai, taču ir vajadzīga nauda attīstībai. Līdzekļi vajadzīgi divu dīzeļa lokomotīvju un viena pasažieru vagona remontam. Tad bānītim tehniskā kārtībā būs pieci vagoni un četras lokomotīves, tas ir svarīgi, lai līdztekus ikdienas pasažieru pārvadājumiem varētu nodrošināt arī tūristu apkalpošanu.
N.Stepanovs klāstīja, ka tūristu interese par bānīti palielinās. Ar katru gadu palielinās tūristu skaits, kas apmeklē ikgadējos Bānīša svētkus. R.Apalups uzsvēra, ka bānītis ir neaizvietojams ikdienas transporta līdzeklis pasažieriem, sevišķi vecākā gadagājuma cilvēkiem.
Saeimas deputāte (Tautas partija) Anta Rugāte, kurai Stāmerienas pagastā ir zemes īpašums, atzina, ka bānītis ir kultūrvēsturisks objekts, kas “ražo”, jo piesaista naudu un sniedz garīgo produkciju – atpūtu un informāciju.
“Tagad šis objekts spēj darboties patstāvīgi. Tas ir ieguldījums no pašvaldības puses un entuziastiem, kas neļāva bānītim aiziet postā. Iespējamais risinājums varētu būt valsts un pašvaldību sadarbība, jo zeme, pa kuru ripo bānītis, pieder valstij, bet pats bānītis ir pašvaldību īpašums,” sacīja A.Rugāte.
Pēc viņas domām, varētu veidot likumu, kas nodrošinātu bānīti ar attīstības līdzekļiem, aizsardzību un atbildību, “lai tas neaizietu postā kādā grūtā vai trūcīgākā brīdī”.
Saeimas deputāts Alberts Krūmiņš (“Jaunais laiks”) teica, ka “bānītis ir vērtība, kuras dēļ nav jāšķiro krāsas (partijas piederība)”. “Ja Latvijā ir tāda unikāla parādība kā bānītis, to tūristi var pataustīt ar rokām, braukt. Es to saprotu, jo pats vairākkārt esmu braucis bānītī,” teica viņš.
A.Krūmiņš apgalvoja, ja arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija neiesniegs Saeimā prasību budžeta grozījumos paredzēt papildu līdzekļus bānītim, tad viņš personiski vērsīsies ar šādu mudinājumu Saeimā.
Viens no SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” dibinātājiem Andris Biedriņš uzsvēra, ka bānītis tikai sāk atsperties kā nākotnē peļņu nesošs objekts. Uz lielā ekrāna viņš demonstrēja elektroniski sagatavotu informāciju par bānīša vēsturi, šodienu un nākotnes vīzijām.
“Iespējamā Gulbenes – Alūksnes bānīša zeme (īpaši aizsargājamā teritorija) varētu būt tā, kur tuvumā ir kultūrvēsturiskie objekti, viesu mājas. Šis ir reģions, kas jāpasludina par īpaši aizsargājamu. Bānītis ir tūrisma attīstības mugurkauls Vidzemē, tas veicina ekonomisko attīstību kopumā. Pagaidām tūristi sūdzas, ka te nav, kur naudu iztērēt. Gribētu vairāk suvenīru, labākas viesu mājas,” teica A.Biedriņš.
G.Bērziņš Saeimas deputātiem apliecināja, ka Alūksnes, Gulbenes un Stāmerienas pašvaldība grib sadarboties un uzņemties saistības, lai panāktu un nodrošinātu bānīša teritorijai īpašas aizsardzības statusu.
