Laikraksts “Dzirkstele” saņēma vēstuli no Jaungulbenes pagasta iedzīvotājas Ligitas Mezītes.
Laikraksts “Dzirkstele” saņēma vēstuli no Jaungulbenes pagasta iedzīvotājas Ligitas Mezītes.
Viņa raksta: “Esmu neizpratnē par Eiropas Savienības ieviestajām piena kvotām. Manuprāt, no tām cieš tie, kam ir viena vai divas slaucamas govis, jo ne vienmēr viss izdodas tā, kā iecerēts. Man ir divas slaucamas govis, bet šobrīd pienu nododu no vienas, jo gadījās misēklis ar otras apsēklošanu.
Kā lai izpildu kvotu, ja gadījās šāda nelaime? Cieš bērni, viņiem nedrīkstu paņemt pat krūzīti piena, jo jāpilda kvota, citādāk būs jāmaksā sods. Vai tā nav netaisnība ar piena kvotām? Arī otru govi nopirkt nevaru, jo tā maksā vairāk nekā 200 latu. Varbūt lielajiem zemniekiem kvotas ir izdevīgas, bet ko lai iesāk mazie?”
* * *
Rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Daiga Gargurne paskaidro: “Par noteiktās piena kvotas neizpildi sods nav jāmaksā. Ja ražotājs piešķirto piena kvotu izpilda 70 procentu apmērā vai mazāk, viņam kvotas apjomu nākamajam kvotas gadam samazina par 50 procentiem no neizpildītā kvotas apjoma. Samazinājumu ieskaita valsts rezervē, nepiešķirot piena ražotājam atlīdzību. Ja nākamajā kvotas gadā ražotājs piešķirto piena kvotu izpilda 70 procentu apmērā vai mazāk, visu neizpildīto kvotas apjomu ieskaita valsts rezervē.
Soda naudu aprēķina tikai tad, ja piena kvotu pārpilda.
Ja ražotājs kādā kvotas gadā vispār nav pārdevis pienu, visu kvotu pilnībā ieskaita valsts rezervē.”
Visu par darbībām ar piena kvotām iespējams uzzināt, “Latvijas Avīzes” 24.maija “Ziņnesī”.
