Svētdiena, 10. maijs
Maija, Paija
weather-icon
+7° C, vējš 3.26 m/s, A-ZA vēja virziens

Vai Gulbenes novadā varētu būt vairāki vēja parki? (23)

Foto: Pexels.com

Saskaņošanas stadijā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) ir pašvaldībā izstrādātā karte, kurā iezīmētas potenciālās Gulbenes novada teritorijas vēja parku iespējamajai izvietošanai. Šādas kartes esamību “Dzirkstelei” apstiprina novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris.

“Viens – vietas, kuras atbilst kritērijiem. Otrs – vai kāds gribēs tajās vietās būvēt. Trešais – vai, runājot ar iedzīvotājiem, vienosimies, ka gribam tur visi kopīgi. Mēs noteikti negribēsim pilsētas centrā vēja parkus uzlikt, pat ja tas būtu atļauts. Jāskatās, lai tas netraucē cilvēkiem, lai tas netraucē citai attīstībai. Ja vēlamies kādu vietu attīstīt, ir jāvizualizē, kā mēs saskatām to nākotnē,” saka G.Babris.

Pagaidām runa tikai par vienu konkrētu projektu

Viņš norāda, ka realitātē pagaidām runa ir tikai par viena vēja parka “Gulbene” iespējamo izveidi Beļavas pagastā, kur vispirms ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Šā vēja parka idejas pieteicēja ir SIA “EWE Neue Energien 8”, par to “Dzirkstele” jau rakstīja.

“Uzņēmumam ir interese. Runa ir par teritoriju starp Gulbenes un Alūksnes novadu. Tas ir Pilskalns, Zeltiņi. Tur ļoti maz ir privātmāju. To sapratu no pārstāvja, kurš ir bijis pie manis. Viņi šobrīd slēdz notariāli apstiprinātus līgumus ar privāto zemju īpašniekiem; labprātīgi slēdz, saprotot, ka viņiem tā ir ienākumu daļa, ir izdevīgi. Skatīsies. Ziniet taču… ļoti garš process, kamēr iziet ietekmes uz vidi novērtējumu,” “Dzirkstelei” stāsta novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs.

Viņš zina teikt, ka pa visu konkrētā vēja parka teritoriju tiekot plānoti 10 līdz 20 vēja ģeneratori, bet tieši Gulbenes novada pusē – 7 līdz 9.

“Ministru kabineta noteikumi paredz ievērot 800 metru attālumu no dzīvojamajām ēkām, bet dzīvē tas viss pagriežas citādāk,” teic N. Mazūrs un piebilst, ka uzņēmums arī izvērtē rentabilitāti – cik vēja ģeneratoru jāizvieto platībā, lai vispār atmaksātos, kā uzsver domes priekšsēdētājs, miljoniem eiro vērtais projekts.

Informācija ir publiski apspriesta un brīvi pieejama

Šāda karte, kur iezīmētas potenciālās vietas vēja parku projektu īstenošanai, ir publiski pieejama, tā iekļauta Gulbenes novada teritorijas plānojuma grozījumu 2. redakcijā. To ikviens var atrast pašvaldības oficiālajā interneta vietnē, atverot Gulbenes novada domes 2025. gada 22. oktobra sēdes lēmumu.

Šā dokumenta – novada teritorijas plānojuma 2. redakcijas grozījumu – izstrāde pabeigta pagājušajā gadā. Tur ir pievienots paskaidrojuma raksts, kur 18. lappusē ir sadaļa “Perspektīvā vēja elektrostaciju un vēja parku attīstības teritorija”.

Saskaņā ar Enerģētikas un vides aģentūras definīciju vēja parks ir vienotā sistēmā saslēgtu piecu vai vairāk vēja elektrostaciju grupa, kurā atsevišķas vēja elektrostacijas ir izvietotas ne tālāk kā 2 kilometru attālumā cita no citas. Aģentūra savukārt darbojas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā.

“Dzirkstele” noskaidroja – pagaidām novada teritorijas plānojuma 2. redakcijas grozījumi vēl nav apstiprināti domes sēdē ar deputātu balsojumu, bet dokumenta publiskā apspiešana jau ir notikusi 2025. gada nogalē un noslēgusies 26. novembrī. Pašlaik šo dokumentu vēl izvērtē VARAM. Kad ministrija būs devusi savu akceptu, tikai tad pienāks kārta deputātu balsojumam domes sēdē, apstiprinot šo dokumentu.

2025. gada 22. oktobrī, kad novada domes sēdē deputātu vairākums nobalsoja par dokumenta grozījumu 2. redakcijas publiskās apspriešanas rīkošanu, tad toreizējais pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītājs Lauris Šķenders deputātiem teica: “Vēlos arī uzsvērt, ka teritorijas plānojums nav akmenī iecirsts. Tur pēc tam ir iespējams veikt labojumu.”

Iezīmētas perspektīvās vēja parku teritorijas

Paskaidrojumu rakstā pie 2. redakcijas grozījumiem Gulbenes novada teritorijas plānojumā aplūkojams grafisks attēls, kur iezīmētas vietas kā perspektīvās vēja elektrostaciju un vēja parku attīstības teritorijas. Norādīts uz kritērijiem: viena kilometra attālums no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem; kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ievērošana; 800 metru attālums no dzīvojamajām un publiskajām ēkām; 375 metru attālums no valsts nozīmes un reģionālas nozīmes autoceļiem.

Turklāt ir norādīts, ka jāņem vērā AS „Latvijas valsts meži” individuāli plānojamās teritorijas; Gulbenes novada ainaviskās teritorijas, kuras noteiktas teritorijas plānojuma grozījumos; vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijas.

Akcentēts arī: ja vēja elektrostaciju un vēja parku būvniecība nav tehniski vai ekonomiski pamatojama vai nav iespējama citu ietekmējošu faktoru dēļ, tad vēja elektrostaciju būvniecība ir iespējama arī ārpus šīm speciāli tādam nolūkam iezīmētajām teritorijām. Tādā gadījumā jārespektē “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”. Šie noteikumi ir Gulbenes novada teritorijas plānojuma sastāvdaļa.

Uzsvērts arī, ka ir jāievēro nosacījums: vēja parku un vēja elektrostaciju attīstība novadā atļauta šim nolūkam paredzētajās teritorijās, bet – atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem. Vēja elektrostaciju un vēja parku attīstība teorētiski ir iespējama arī ārpus tam domātajām teritorijām, bet tad tā ir jāpamato ar lokālplānojumu.

Valsts politika

● ir vērsta uz enerģētisko neatkarību un klimatneitralitāti; Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam noteikts mērķis palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, īpašu uzmanību pievēršot vēja ģeneratoru un saules paneļu jaudu palielināšanai;

● ar mērķi ir līdz 2030. gadam Latvijā uzbūvēt lieljaudas vēja parkus 2022. gadā tika nodibināta SIA „Latvijas vēja parki”, kuras simtprocentīga īpašniece ir AS “Latvenergo” un kura savukārt pieder Latvijas Republikai;

● vēja elektrostacijas atļauts izvietot funkcionālajā zonā „rūpnieciskās apbūves teritorija”, „tehniskās apbūves teritorija”, „lauksaimniecības teritorija” un „mežu teritorija”, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu;

● pašvaldība var noteikt atsevišķus areālus, kuros vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta.

AVOTS: MK UN TĀ IZDOTIE “VISPĀRĪGIE TERITORIJAS PLĀNOŠANAS, IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI”; “LURSOFT”

Komentāri (23)

Jons
13:19 15.04.2026
Armijas noliktavu pārzini un muzikas skolotājiņ, beidziet vārīt sūdus! Par visu būs jaatbild.
bezvējš
14:02 15.04.2026
nost ar saviem vēja parkiem!Upes jau sabendējat ar saviem hes.
...
14:57 15.04.2026
Vajag vismaz 10.
Vārdu Vārds
15:32 15.04.2026
Galvenais jautājums: kam tas ir izdevīgi? Parastam iedzīvotājam - biežāk tas nav izdevīgi: rēķini ir lielāki un cenas ir nestabilas. Valstij - bieži tas ir izdevīgi: mazāka atkarība no importa, lielāka kontrole pār enerģiju, tiek sasniegti klimata mērķi. Vēja ģeneratori nav par to, lai visi nopelnītu, bet gan par to, lai sistēma būtu stabilāka. Bet parastajiem cilvēkiem tas nebūs pa kabatai....
Inta
17:53 15.04.2026
Divi jau mhms novadā ir,Rankā, negdiežas jau labu laiku, tātad nav izdevīgi vai ir tik dārgs remonts, apkope, ka nav izdevīguma remontēt. Dzirkstele varētu ar īpašniekiem aprunāties, kur "suns aprakts"
Bezdarbnieks no Rankas
19:25 15.04.2026
Jo vairāk,jo labāk ar peļņu neesošiem vēja biznesa monstriem! Jautājums, kā interesēs viņi Latvijā dzimst???
Bora
20:01 15.04.2026
vai tad nav skaidrs,kam tas izdevīgi?īpašniekam!Biznesu atraduši,un viss.
Brīvzemietis
23:04 15.04.2026
Totalitārais "apgaismoto" Romas klubs ar saviem 2030. gada boļševiku plāniem ielien pat dziļākajos laukos. Uz mieta visus.
mairis
08:16 16.04.2026
Komentāros eksperti. Visu zin vislabāk, visu prot. Vārdu sakot paši lielākie speci. Dīvānā jau labāk redzams kas un kā!
Q
10:06 16.04.2026
Citās valstīs jau pilns ar vēja parku nomainītajiem propereriem mētājas.Nezin kā vien viņus utalirizēt. Vidi piesārņos ļoti.
dīvāna eksperDs
10:10 16.04.2026
nē,muļķi visapkārt.Tev gribētos.
Ienesīgums
11:12 16.04.2026
Visas tās industriālās attīstības dzīs cilvēkus prom no Gulbenes. It kā ienesīgas ražotnes stacijā, tad vēl ap Gulbeni. Un nu vēja parku monstri. Vai mēs, tie kuri grib zaļu un veselīgu vidi, esam gudri vai dumi, tomēr ne savu, ne bērnu veselību nesabeigsim. Neticu, ka šis vides piesārņošanas kurss nes atbilstīgu peļņu. Bet aizbaidīs pat tos, kuri te maksā nodokļus. Īsredzīgi. Ja pašvaldība nepiekrīt, lai publicē, cik kurš uzņēmums ienes nodokļus mūsu budžetā.
Ph.D. enerģētikā
11:57 16.04.2026
Man vienmēr šķiet interesanti vērot sabiedrības un komentētāju attieksmi pret vēja parkiem — sākot no apgalvojumiem par it kā vēža izraisīšanu dzīvniekiem līdz saukļiem “rokas nost no Latvijas mežiem un purviem”, jo tur kāds pāris reižu gadā dodas sēņot. Gribu vērst uzmanību uz reālo situāciju reģionā. Lietuvā šobrīd notiek strauja vēja elektrostaciju attīstība, jo valstij ir jaudas deficīts un augsts elektroenerģijas imports (tostarp no Latvijas un Polijas), īpaši bāzes jaudas nodrošināšanā pēc Ignalinas AES slēgšanas. Tajā pašā laikā tur nav novērotas ne mistiskas “infraviļņu” sekas, ne kādi masveida veselības traucējumi. Līdzīgā virzienā jau gadiem attīstās arī Dānija, kas ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem vēja enerģijas integrācijā. Svarīgi saprast: jau ap 2032. gadu Latvijas esošie bāzes jaudas avoti (pārsvarā TECi) kļūs arvien mazāk rentabli CO2 kvotu izmaksu dēļ. Tas nozīmē, ka bez jauniem vietējiem ražošanas avotiem (tostarp vēja parkiem) mūsu energosistēma kļūs nestabilāka, pieaugs nebalansa riski un līdz ar to arī atslēgumu iespējamība. Vienlaikus palielināsies atkarība no importa, kas nozīmē augstākas elektroenerģijas cenas. Tāpēc jautājums ir vienkāršs: kas ir svarīgāk — saglabāt neskartu katru potenciālo sēņošanas vietu vai nodrošināt stabilu energosistēmu un pieejamu elektroenerģiju visai sabiedrībai? P.S. Bieži tiek aizmirsts, ka arī saules enerģijai ir savi izaicinājumi — gan attiecībā uz paneļu un bateriju utilizāciju, gan lielu apžilbuma piesārņojumu putniem, gan uz energosistēmas balansēšanu lielu ražošanas pīķu dēļ, kas var tikt uzskatīti par sliktāku variantu nekā vēja parki. Savukārt argumenti par “infraskaņu”, masveida putnu bojāeju vai būtisku ietekmi uz dzīvnieku dzīves vidi lielākoties nav balstīti faktos, bet gan provokācijā un dezinformācijā. Praksē dzīvnieki netiek ietekmēti un mēs tos redzam stipri piesārņotākās un skaļākās vietās par vēja parku teritorijām - pilsētās, pie šosejām un industriālajos rajonos.
Vietejais
13:45 16.04.2026
Savulaik cilveki ir protestējuši un nav vēlējušies neko kas nav pazīstams. Tada ir cilveka daba. Bet mums jāiet uz priekšu un jāattīsta tautsaimniecība balstoties uz zinātni. Vēja parku pretiniekiem ,ieteiktu iedziļinaties fizikā un padomāt loģiski. Piemēram ,par skaņu runājot ,braucot ar automašīnu cilveks ir lielakā skaņas ietekmē nekā no vēja ģeneratora. Lielpilsētās dzīvo lielākā daļa cilvēces un lielpilsētas vide ir vairak skaņas piesārņota nekā tas no ko rada vēja ģenerators. Par vides piesārņošanu ,būsim godīgi ,šīs inženiertehniskās būves ir tīrais sīkums salīdzinoši ar to kas mums vidē ir palicis no padomju laikiem ,sabrukušās fermas ,šīfera atkritumi ,poligoni ,pussabrukušie bijušie industriālie objekti ,pamestās viensētas ar piesārņoto apkārtni. Esiet loģiski ,neļaujiet iestāstīt sev muļķības.
njaa
16:37 16.04.2026
Vietējais..labāk izstāsti ieguvumus parastam cilvēkam no šiem ventilatoriem...pasmiesimies kopā?
Vietējais
23:01 16.04.2026
Njā ,Tev nāk smiekli? Man nē! Nenāk smiekli par neizglītotiem un ietekmējamiem cilvēkiem bez spējas objektīvi analizēt notiekošo. Man nenāk smiekli par cilvekiem, kas visu mēra tikai savā labumā ,nedomājot tālāk par savu kabatu. Man nenāk smiekli...
Silamiķelis
07:33 17.04.2026
Kāda starpība, kādā veidā tiek apgūta Eiropas nauda? Nu, kāda ir jēga no zemniekiem? Viņi rada darba vietas? Viņi nepiesāŗno vidi? Viņi nodrošina lētāku pārtiku? Protame, ka nē! Tā pat ir ar turbīnām, jo cilvēku skaits tikai samazinās. Nu nevar tie seilie komunisti neko citu izdomāt, kā apgūt naudu! Nu viss piķis nāk no Eiropas vai izlīdzināšanas fonda un vēl šitādiem projektiem. Nu vēl varētu kādu nēģeru cietumu, radioaktīvo atkritumu novietni, psiheni, kaut gan Gulbenē jau ir pilns ar palīgskolām un panšiem. Nu nav citu ideju!
Priekš "njaa"
11:26 17.04.2026
Atbilde priekš "Njaa" - kad sāksies masveida atslēgumi dēļ nebalansa un elektroenerģijas cena ar visiem tīkla tarifiem kāps debesīs (jo būs jāpaaugstina kad starpsavienojumu kapacitāte, gan iepirkumi no Skandināvijas), tad arī redzēsim, kā bļausiet uz Latvenergo, Sadales tīklu un Augstsprieguma tīklu, ka tie it kā nav neko darījuši un nav piesaistījuši investorus.
Nu ja
11:33 17.04.2026
Nesalīdziniet nesalīdzināmo. Loģiku ziniet? Tieši par to ir runa. Gulbenē turas tie, kuri ir par dabisku, dzīvām būtnēm un augiem labvēlīgu vidi. Tāpēc neesam pie šosejām, urbanizētā vidē. Jūs apgalvojat, ka nebūs sliktāk, kā piemēram, Rīgā? Tāpēc es nedzīvoju pašlaik Rīgā. Bet ja te arī urbanizēs un indrustrializēs, pārcelšos un nodokļus maksāšu citur. Būs arī citi. Diezin vai pašvaldībai tas izdevīgāk. Uzreiz varbūt būs kāda nauda, bet perspektīvā..
Priekš "nu ja"
11:58 17.04.2026
Tas nozīmē to, ka jebkurš projekts, kas ir saistīts ar uzņēmējdarbību, rūpniecību, ražošanu, nodokļu maksāšanu un pat darbavietu nodrošināšanu būtu jāattīsta kur citur, nevis Gulbenē? Neviens Jums nesaka, ka katrā brīvā zemes pleķī tiks uzstādīts pa vēja ģeneratoram. Un turklāt uzdodiet sev tiešu jautājumu - ko šis vēja ģenerators jums ietekmēs, ja tiks uzstādīts neapmeklētā mežā vai purvā, par kura esamību jūs vispār nezinājāt? Ja jau visa infrastruktūra jums traucē, jaucam nost Dimdiņus, Avotus, Rubati, Āžu dzirnavu HES, elektropārvades līnijas, sakaru torņus utt., nebraucam ar mašīnām un dzīvojam 17. gadsimtā. Ja Gulbene vēlās attīstīties un turpināt virzīties uz priekšu kā viena no retajām Latvijas viedpilsētām, urbanizācija un viedo risinājumu attīstīšana ir neizbēgama.
.
13:37 17.04.2026
Vispār Āžu dzirnavu HES no ekoloģijas viedokļa tiešām ir šausmas un būtu likvidējams. Upes ekosistēma, zivju populācija ir izpostīta. To atzinuši vairāki dabas pētnieki un DAP.
EN
17:02 18.04.2026
Gulbenes novadā vajdzētu 150 vēja parkus
!
14:45 03.05.2026
Būs kā ar HES .Bet elektrība tāpat ir un būs dārgā.Laikam kādām ir izdevīģi ?

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.