Gulbenietis Mareks Dille piecus mēnešus ir saimnieks ārkārtīgi kustīgai un ziņkārīgai amerikāņu buldoga šķirnes kucītei Džipai, kas uz Gulbeni atvesta no Jūrmalas.
Gulbenietis Mareks Dille piecus mēnešus ir saimnieks ārkārtīgi kustīgai un ziņkārīgai amerikāņu buldoga šķirnes kucītei Džipai, kas uz Gulbeni atvesta no Jūrmalas.
Mareks stāsta, ka sākumā ģimenē sprieduši par to, ka iegādāsies mopsi, kam ir plakans purns un liekas ādas krokas, bet šīs šķirnes īpašību pazinēji bilduši, ka vasarā ar mopsi būs daudz rūpju, jo dzīvniekam kroku vietā izsūt āda.
“Turpinājām interesēties par mopsim līdzīgām sugām. Mums ieteica iegādāties angļu buldogu, jo arī tam ir plakans purns, bet galvenais priekšnosacījums bija, ka atšķirībā no sugas brāļiem, amerikāņu buldogs nesiekalojas. Trīs dienas “rakājos ” internetā, kamēr atradu adresi, kur pārdeva šīs šķirnes kucēnus. Izrādījās, ka ar Džipas saimniekiem esam pazīstami. Zinājām, ka viņi nodarbojas ar šķirnes suņu audzēšanu,” stāsta Mareks, bet Džipa pa intervijas laiku paspējusi izošņāt un izpētīt vienu no redakcijas telpām.
Amerikāņu buldoga kucēna cena ir 600 eiro, tāpēc tas uzskatāms par dārgu pirkumu. Īpaši, ja kucēna vecāki, kā tas ir Džipai, piedalījušies sacensībās un izstādēs, gūstot godalgas. Arī kucītes izvēle bijusi apzināta, jo tās esot draudzīgākas un uzticīgākas saimniekam.
Divarpus mēnešos – uz jaunu mājvietu
Ierodoties Gulbenē, kūrortniecei bijuši divi mēneši. Kā mazs apaļš, kustīgs bumbulis tā vēlusies pa istabu, pret visiem izrādot draudzību. Šī īpašība neesot mainījusies. Pirmajās divās naktīs Džipa saimniekiem neļāvusi gulēt. Pamanīdama, ka viņi laižas miegā, kucīte sākusi žēli smilkstēt, tā sūdzēdamās par sabiedrības trūkumu un ilgām pēc mājām ar pierastajām smaržām un skaņām. Pamazām dzīvnieks pieradis un naktīs gulējis mierīgi. Mareks stāsta, ka Džipas vieta esot virtuvē. Naktīs saimniekus bieži vien pamodinot skaļi krācieni, kas dzirdami caur durvīm. “Viņa krāc kā cilvēks, dažkārt pat vēl skaļāk. Miegs Džipai ir ciešs.”
Dzīvnieks saimniekiem sagādājis ne mazums rūpju, izstrādājot dažādas nerātnības, kas ir piedotas. Pirms Ziemassvētkiem izremontētajā virtuvē Džipa veikusi sev tīkamas korekcijas. Saimnieki izlīmējuši tapetes, bet, kad otrā rītā ienākuši virtuvē, tās visām sienām bijušas līdz pusei noplēstas.
Kāro pēc aizliegtā siera
Džipas ēdienkartē ir tikai speciālā suņiem paredzētā barība, tāpēc, ka atšķirībā no citām šķirnēm amerikāņu buldogi ir alerģiski. “Viņiem nedrīkst dot ēdienu, ko gatavojam paši. Piemēram, kartupeļus, pienu vai sieru, jo šī barība dzīvniekam ir par stipru. Izņēmums ir biezpiens. Džipai ārkārtīgi garšo siers. Divus mēnešus mācāmies suņu skolā, kur dzīvniekiem kā našķi izmanto sieru. Rezultātā tagad ārstējam nelielu diatēzi,” Mareks stāsta.
Džipa Mareka pavēlēm klausa vairāk nekā pārējiem ģimenes locekļiem. Tas ir tāpēc, ka viņš ar dzīvnieku ir kopā ne tikai mājās, bet arī mācībās. Īpaša interese sunim esot par bērniem. Džipa nemitīgi uzmanot Mareka sešus gadus veco meitiņu un nepacietīgi gaidot, kad abas varēs spēlēties. Vienīgais noteikums, kas jāievēro – bērns nedrīkst skriet pa priekšu, jo tad Džipa rotaļājoties labprāt ķeras kājās, bet satvēriens var būt sāpīgs.
“Labi, ka mums ir personiskā māja, apkārt pagalmam – sēta, tāpēc izlaižam Džipu, lai izskrienas. Kopīgi pagalmā spēlējam futbolu, kas viņai šķiet īpaši aizraujoša spēle. Pēc tās suns ir noguris un uz brīdi tā aktivitāte pierimst.”
Nav kaķu ienaidniece
Mareks ievērojis, ka Džipai, kļūstot pieaugušākai, beidzot sāk parādīties dusmas, bet līdz ar tām – skaļas rejas. Ar tām suns sagaidot katru, kas slēdz vaļā mājokļa durvis. Aprejami esot arī trokšņi blakusesošajā ielā. Mājās esot arī divarpus gadus vecs kaķis, kas nelabprāt ielaižoties draiskulībās. Ja Džipas uzmācība apnīkot, ļaujot vaļu ķepām. Pirmo reizi, apmeklējot mācības, viņa paspējusi saplēsties ar vecāku suni, kurš pārpratis Džipas draudzīgo rotaļāšanos. “Nodarbībās mācāmies pārvarēt barjeras, iet blakus, klausīt komandām, neņemt no svešiem ēdamo un tamlīdzīgi. Domāju, ka Džipai tas problēmas nesagādā, jo viņa ir gudrs suns. Tikai pirms nodarbībām jāļauj pusstundu pamatīgi izskrieties, lai dzīvnieks atbrīvotos no pārliekās enerģijas un zustu interese par citiem suņiem. Kad tas ir izdarīts, mācības var sākties.” Džipa gatavojoties arī pirmajai izstādei, kas jūlijā notiks Aizkrauklē.
Patīk siltums, nepatīk ūdens
Amerikāņu buldogiem pamatkrāsa ir balta, bet Džipas zīdainajā kažokā dominē brūnais tonis. Izrādās, no septiņiem kucēniem viņa bijusi vistumšākā. Mareks stāsta, ka šīs šķirnes suņus nav ieteicams mazgāt. Ja to dara, tad ūdens nedrīkst būt hlorēts, tāpēc krāna ūdeni labāk neizmantot, jo buldogiem līdzīgi kā pīlei spalva satur vielu, kas dzīvnieka ķermeni pasargā no mitruma. Mazgājot ar dažādiem šampūniem, viela izmazgājas.
“Amerikāņu buldogam patīk siltums. Rudenī un pavasarī, kad dzīvokļus vēl neapkurina, Džipai būtu auksti. Lai sunītis justos labi, istabā jābūt plus 18, plus 19 grādiem. Ja temperatūra ir augstāka, dzīvnieks jutīsies vēl labāk. Kad mājās iekurinām plīti, Džipa pie tās durtiņām izstiepjas visā augumā un krāc,” Mareks raksturo kucīti, kas labprāt spēlējoties ar meitas mīkstajām rotaļlietām. No tām visvairāk vērības tiekot nelielai spēļu žirafei.
Saimnieks pieļauj, ka nākotnē kādā suņu izstādē Džipai varētu atrast draugu, lai gan apzinās, ka kucēni prasīs daudz pūļu.
Arī veterinārārsta apskates un profilaktiskās potes Džipai bailes neradot. Interese par nepazīstamajām smaržām esot tik liela, ka viņa pat nepamanot, ka ārsts jau veicis visas manipulācijas. Vienīgais, kas sākotnēji sagādājis pūles – dzīvniekam asarojušas acis, tāpēc tajās vēl pilināmas zāles. “Kucēns pie pirmajiem saimniekiem Jūrmalā mitinājās tikai istabā. Sākot iet ārā, acis reaģēja uz gaisa un citiem putekļiem,” Mareks paskaidro.
Neatļauj iznest personiskās mantas
Saimnieks ir pārliecināts, ka Džipa dienās kļūs par labu sargsuni, kas svešinieku mājās ielaiž, bet no tām neizlaiž. Ja ciemos ierodas radinieki vai draugi, Džipa pret viņiem izturas neitrāli, sak, lai jau paciemojas. Tiklīdz kāds jokojot mēģina paņemt un iznest kādu saimniekiem piederošu mantu, suns dusmojas, liekot saprast, ka tas neizdosies. Sveši nevarot pieskarties arī saimniekiem.
Mareks stāsta, ka sākotnēji šī šķirne radīta Amerikā kā parasts suns, bet, pamanot dzīvnieka cīnītāja garu, tas izmantots cīņas sacensībās, jo viņi ir nenogurdināmi, ar ciešu sakodienu un spēku. Amerikāņu buldogi ir Amerikas jūras kājnieku simbols.
