Nākotnē iespējamais risinājums laika apstākļu radītām problēmām zemnieku saimniecībās varētu būt speciāla apdrošināšanas fonda izveide lauksaimniekiem.
Nākotnē iespējamais risinājums laika apstākļu radītām problēmām zemnieku saimniecībās varētu būt speciāla apdrošināšanas fonda izveide lauksaimniekiem.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome uzskata, ka ar lauksaimniekiem strādājošās apdrošināšanas aģentūras šobrīd nespēj radīt tādus pakalpojumus, lai ražotāji būtu motivēti izmantot to piedāvājumus.
Iepriekšējo gadu informāciju par lietavu un sausuma radītajiem zaudējumiem un šāgada salnu postījumiem, kas rajonu lauksaimnieku apvienībās vai rajonu lauksaimniecības konsultāciju birojos iesniedzamas līdz 9.jūlijam, izmantos, lai pamatotu nepieciešamību izveidot atsevišķu lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmu. Iespējamais risinājums ir arī vienotas obligātās apdrošināšanas ieviešana lauksaimniecībā. Kamēr tās nav, ražotājiem pēc palīdzības jāvēršas valdībā.
Lauksaimniekiem jābūt aktīviem, jo, pamatojoties uz apzināto un Zemkopības ministrijai iesniegto informāciju, varēs lemt, kādus atbalsta pasākumus ieviest, lai kompensētu salnu radītos zaudējumus. Anketā jānorāda cietusī lauku kultūra, tai atvēlētā platība, salnas skartais sējumu apjoms, zaudējumi, rēķinot uz hektāru, kā arī ilggadīgo stādījumu apjoms.
Kopš 2000.gada agroklimatisko zaudējumu atlīdzināšanai lauksaimniekiem kopumā izmaksāti 11,55 miljoni latu. No tiem 2003.gada lietavu kompensācijai pieci miljoni latu, bet 2002.gada sausuma kompensācijai – 5,92 miljoni latu. Papildus 2003.gada pavasarī izmaksāja kompensācijas cukura, piena, liellopu un cūkgaļas ražōšanas uzņēmumiem. Šogad lauksaimnieki prasīja kompensēt palu ūdeņu izraisītos postījumus, bet šim mērķim līdzekļu nav.
Zemkopības ministrija jau iepriekš ir mudinājusi zemniekus apdrošināt sējumus, tomēr apdrošināšanas kompānijas pagaidām nepiedāvā nosacījumus, kas būtu izdevīgi lielākajai daļai zemnieku.
