Arī Gulbenes rajonā neuzmanīgam cilvēkam iespējams kļūt par latvāņu upuri un, nonākot saskarē ar auga sulu, gūt ilgi nedzīstošus un grūti dziedējamus apdegumus.
Arī Gulbenes rajonā neuzmanīgam cilvēkam iespējams kļūt par latvāņu upuri un, nonākot saskarē ar auga sulu, gūt ilgi nedzīstošus un grūti dziedējamus apdegumus.
Rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lucija Cīrule uzskata, ka Gulbenes rajons nepieder tiem rajoniem, kur šā auga izplatība ir liela, tomēr cīņa ar latvāņiem esot jāturpina. Speciāliste ievērojusi, ka daudz latvāņu ir Stradu pagasta Zeltalejā, arī Tirzas pagastā un citur. Viens otrs, tīksminoties par ārēji dekoratīvo augu, tā vietā, lai iznīcinātu, ļaujot tam kuplot pat mazdārziņā.
“Tā rīkoties nevajadzētu, jo augam Latvijas klimats ir labvēlīgs, tāpēc tas ātri izplatās. Diemžēl katru gadu cilvēki cenšas latvāņus iznīcināt, bet rezultātu nav. Izlietots arī pērn šim mērķim piešķirtais valsts finansējums – 2000 latu,” saka L.Cīrule.
Ir cerības, ka latvāņus pakāpeniski iznīcinās, jo ir rasts ilgi un pacietīgi meklētais finansējums. Latvāņu izplatības ierobežošanu īstenos Latvijas attīstības plāna lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanas programma. Lauksaimniekiem, kas iesaistīsies auga apkarošanā, neizmantojot herbcīdus, piešķirs atbalstu -320 eiro par hektāru gadā. To izmaksās trīs gadus, atbilstoši projektā paredzēto pasākumu izpildei un rezultātu pārbaudi dabā.
Latvāņi ir daudzgadīgi lakstaugi, ko Latvijā sešdesmitajos gados no Sibīrijas ieveda barkavieši skābbarības ieguvei. Jau pirmajā gadā ar latvāņu sulu apsvilinājušies visi saimniecības traktoristi. Agronomi uzskata, ka ne skābbarībai, ne biškopībai augs nav piemērots, jo satur spēcīgu indi. Uz tā ziedčemuriem nemetoties arī bites.
Augu nevajag speciāli sēt, jo tā sēklām ir pūkas, kas pielīp dzīvnieka kažokam, putna spalvām, apģērbam un pat automašīnas jumtam, kas tās pārvieto no vienas vietas uz otru.
Cīņā pret latvāņiem efektīvi ir agrotehniskie pasākumi, bet tie jāveic visur un visiem reizē. Lauksaimniecības zemēs platības, kurās aug latvāņi, uzar, bet grāvmalas un tīrumu malas apstrādā ar raundapu. Speciālisti ir pārliecinājušies, ka latvāņu hektāra iznīcināšanai jāizlieto seši kilogrami raundapa, kas lauksaimniekam izmaksās apmēram 30 latu. Tā rīkoties var, bet pēc tāda ķimikāliju daudzuma zeme būs lauksaimniecībā neizmantojama.
Ik gadu Valsts apdegumu centrā ievieto desmit, 12 cilvēku, kas guvuši apdegumus no latvāņiem. Apdeguma čūlas var iegūt, pat nenonākot tiešā kontaktā ar latvāni, pietiek, ja, to pļaujot, uz rokas nonāk piliens auga sulas. Apdeguma rezultātā iet bojā virsējie ādas audi, ir asas sāpes un nieze. Ja iegūts apdegums, tad iespējami ātrāk bojātās vietas jāmazgā ar ūdeni lielā daudzumā un jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem.
***
Fakti
– Latvijā ievests Sosnovska latvānis, kura stublāja garums sasniedz četrus metrus. Kā dekoratīvs augs ievests un kultivēts Mantegacas latvānis. Vietējā florā sastopams Sibīrijas latvānis.
– Sosnovska latvānis satur vielu furokumarīnu, kas saules ietekmē izraisa apdegumus. Ādas bojājumi parādās vairāku stundu laikā pēc saskares ar latvāni.
– Apdeguma pazīmes: nieze, plankumaini vai svītraini apsārtumi, ādas pietūkums, čūlas. Ir vispārējs organisma nespēks, sāp galva, reibonis, slikta dūša un sāpes vēderā.
– Viena hektāra latvāņu iznīdēšana gadā izmaksā no 150 līdz 300 latiem.
