Tirzmalieši īsteno līdz šim lielāko projektu pagastā par sociālās aprūpes koordinācijas centra izveidošanu un alternatīvās palīdzības nodrošināšanu Tirzas pagastā.
Tirzmalieši īsteno līdz šim lielāko projektu pagastā par sociālās aprūpes koordinācijas centra izveidošanu un alternatīvās palīdzības nodrošināšanu Tirzas pagastā.
Projekta autore un vadītāja ir Tirzas pagasta padomes sekretāre Sarmīte Krišāne. Projekta pirmajā kārtā kopumā paredzēts izlietot 31 670 latus. No tiem 23 900 lati ir valsts mērķdotācija, pašvaldības līdzfinansējums – 7770 lati. Iepriekšējās cenu aptaujas konkursā par piemērotāko organizāciju remontdarbu veikšanai izraudzīta vietējā firma SIA “RCI Gulbene”. Projekta vadītāja stāsta, ka jau ir izveidots koordinācijas centrs sociālajai aprūpei, rasta iespēja nodarbināt trīs sociālos darbiniekus, iekārtots datorizēts birojs, nodrošināta alternatīvā (mājas) aprūpe, iegādāta jauna automašīna.
Šobrīd aprūpes centra 2.stāvā veic kosmētisko remontu, izbūvē virtuvi, kurā varēs darboties tie centra klienti, kas to vēlēsies, sakārto arī sanitāro mezglu. Projekta pirmajā kārtā plānoto darbu apjomu iecerēts beigt līdz 15.oktobrim. Centra vadītāja Ieva Bērziņa uzskata, ka telpu remonts ir ilgi un pacietīgi gaidīts, jo pēdējais tik lielā apjomā bijis apmēram pirms 30 gadiem. Pie iesāktā neesot paredzēts apstāties, tāpēc, tiklīdz radīšot līdzekļus projekta otrajai kārtai, nomainīšot ieejas durvis, ierīkošot uzbrauktuvi invalīdiem un liftu no pirmā uz otro stāvu, lai klientiem, kas ir gados veci cilvēki, nevajadzētu nopūlēties, pārvietojoties pa kāpnēm. Vieglāk būtu arī centra 13 apkalpojošajiem darbiniekiem. I.Bērziņa piebilst, ka dārzā gribētu ierīkot arī nelielu vasaras lapenīti.
Pilnveidos alternatīvo aprūpi
Lai gan centrā notiek remonts, tas turpina darbu, šobrīd aprūpējot 18 klientus no Tirzas, Druvienas, Stradu, Jaungulbenes, Lejasciema, Lizuma pagastiem un Gulbenes. No piederīgajiem ir saņemti vairāki pieteikumi par vēlmi ievietot tuvinieku Sociālās aprūpes centrā. Vadītāja ir neapmierināta ar Sanitārās inspekcijas norādi, ka arī remonta laikā maksimāli jāievēro visi sanitārie noteikumi.
“Tas nav vienkārši, tāpēc ir uzrakstīti arī divi akti. Aizrādījumi ir novēršami, tomēr uzskatu, ka nav loģiski vispirms nomazgāt dēlīti un nākamajā brīdī to nolauzt,” saka I.Bērziņa.
Vadītāja atzīst, ka aprūpējamo lielākā daļa ir cilvēki, kam nepieciešama pilna aprūpe, jo viņi nespēj apmeklēt sanitāro mezglu, paši paēst un tamlīdzīgi, tāpēc darbinieku slodze ir liela. Centrā strādā trīs aprūpētājas. Projektā paredzēta arī alternatīvā aprūpe, tāpēc viena Tirzas pagasta bezdarbniece šobrīd mācās kursos, lai pēc to beigšanas varētu sākt strādāt. Darba iemaņas ikdienā apgūst un papildina aprūpētāja Ziedīte Brance – Straupeniece no Galgauskas pagasta un tirzmaliete Ingūna Abuža. Aprūpētājas apmeklējušas klientus arī mājās, lai pārliecinātos, kāda palīdzība viņiem vajadzīga, kādi ir dzīves apstākļi.
I.Bērziņa ir ne tikai Sociālās aprūpes un veselības centra vadītāja, bet arī pagasta sociālā darbiniece, kas atbild gan par garantētā iztikas minimuma piešķiršanu, gan pabalstiem un citu. Centrā vietnieces pienākumi uzticēti Ritai Klebahai. Vadītāja un vietniece pozitīvi vērtē faktu, ka tagad nakts aprūpes medicīnas māsai ir palīdze. Tas nozīmē, ka vairs aprūpējamie naktī nepaliek vieni.
Zudušas sākotnējās ilūzijas
Divos gados kopš centra darbības sākuma viņa sapratusi, ka ir zudušas sākotnējās ilūzijas par aprūpējamajiem. Tagad esam pārliecinājušies par aprūpējamo garīgo līdzsvarotību, arī nekaunību un kašķību, cīņu ar vēlmi iedzert. “Diemžēl centra klientiem māju sajūta rodas lēni. Pirmajā mēnesī visi jūtas kā putni svešā ligzdā, iedzīvošanās notiek pamazām. Tad arvien biežāk atskan frāze: “Es par to maksāju, man vajag!”. Nauda, ko maksā par katru aprūpējamo, viņiem šķiet liela. Ne visi ir apmierināti, ka notiek remonts. Cilvēki pie mums nonāk no dažādām vietām un vides, tāpēc vienam otram netīrība šķiet mīļāka nekā tīrība,” stāsta I.Bērziņa. Centrā pastāv arī diennakts uzraudzība, kad tuvinieki cilvēku atved tad, ja ir aizņemti vai dodas tālākā braucienā. Tad par šo pakalpojumu viņi maksā paši.
Viņa izveidojusi sarakstu, kurā minēti 30 cilvēki, kurus šobrīd novēro, lai zinātu, kā veidosies viņu dzīve, vai būs, kas šos cilvēkus aprūpēs. Personas, kam sniedzama tūlītēja palīdzība, ir apmēram 15.
“Alternatīvā aprūpe ir saistīta ar vienu problēmu,” bilst I.Bērziņa.
“Aprūpējamais, kas ievietots centrā, par to maksā 85 procentus no savas pensijas. Ja aprūpētājs pie cilvēkiem dodas uz mājām, pagasta pašvaldība nespēj par visiem samaksāt, tāpēc rodas šaubas, vai aprūpējamais sapratīs, ka viņam pašam jāmaksā par aprūpēšanu.”
Naudas visam nepietiek
Vienam centra klientam dienā izlieto 3,87 latus. Diemžēl no šīs summas neko nav iespējams atlicināt ārstniecībai. Līdz šim vienam cilvēkam medikamentiem varēts atlicināt sešus līdz astoņus santīmus dienā. Dažkārt aprūpējamie zāles pērkot arī par savu naudu. Vieglāk esot tad, ja, piemēram, desmit cilvēkiem kādu dienu tās nevajag, tad pārējie esot ieguvēji.
Centrā ir vairāki aprūpējamie, par kuriem maksā viņu tuvinieki, bet naudas pārskaitījumi esot vienīgā viņu aktivitāte.
“Ir tikai daži vecie cilvēki, kurus reizi mēnesī vai biežāk apciemo radinieki. Kad aprūpējamais savārgst, dažkārt ir jānopūlas, lai sameklētu piederīgos. Ja par klientu maksā pagasta pašvaldība, tad, cilvēkam nomirstot, problēmu nav. Citādāk, ja to dara piederīgie. Pašreizējā situācija liecina, ka plauks tāds serviss, kas nodarbosies ar aprūpējamo apbedīšanu,” secina I.Bērziņa.
Vadītāja uzskata, ka gandrīz katrā pagastā ir vajadzīgs sociālais centrs, bet Tirzā būtu nepieciešams izveidot sociālo māju. Tai piemērota būtu kādreizējā pienotavas ēka.
“Sociālajā mājā varētu ierīkot sociālos dzīvokļus, kas būtu lētāki,” saka I.Bērziņa. Viņa cer, ka priekšlikums radīs dzirdīgas ausis un par to radīsies interese kādam ārzemju sponsoram.
Laikmeta radīta nepieciešamība
I.Bērziņa uzskata, ka katram laikmetam ir kaut kas tam raksturīgs. Šobrīd tas ir sociālais darbs un ar to saistītie sociālie aprūpes centri.
“Vai tad agrāk nebija trūcīgu un nespēcīgu cilvēku un invalīdu? Šodien tie, kas pārvietojas ratiņkrēslos, parādījās ielās un sabiedrība samulsa, cik šādu cilvēku ir daudz. Nu visiem un visur jāierīko uzbrauktuves. Tirzas pagastā ir divi šādi cilvēki, bet arī tad vajadzīgs ierīkot speciālas uzbrauktuves. Uzskatu, ka tā rīkoties diktē dzīves nepieciešamība un mode. Sociālo palīdzību “nogrieza” no medicīnas. Tai kļuva vieglāk, bet es nezinu vai visu var uzkraut uz sociālās palīdzības pleciem, prasot naudu no vietējās pašvaldības. Neesmu pārliecināta, vai, nosakot iztikas minimumu, neradām liekēžu baru, kas tikai prasa, vai spējam palīdzēt ar to krīzes situācijā nonākušam cilvēkam?” spriež I.Bērziņa.
