Tur, kur vienkop satiekas Eiropas gudrākie prāti, kur mājas ir visām Eiropas tautām, kur lemj par Eiropas nākotni. Šajā vietā šovasar bijusi arī Tautas partijas Gulbenes biroja vadītāja Anita Doķe.
Tur, kur vienkop satiekas Eiropas gudrākie prāti, kur mājas ir visām Eiropas tautām, kur lemj par Eiropas nākotni. Šajā vietā šovasar bijusi arī Tautas partijas Gulbenes biroja vadītāja Anita Doķe.
Brisele ir viena no pilsētām, kur atrodas Eiroparlaments. Pavisam tas darbojas trijās pilsētās – Strasbūrā, Briselē un Luksemburgā.
Jums bija izdevība apskatīt Eiroparlamentu Briselē ne tikai no ārpuses, bet arī ielūkoties iekšpusē. Tāda iespēja laikam ir dota tikai retajam.
Es Gulbenes rajonā droši vien esmu vienīgā, kas bijusi Eiroparlamentā. Tautas partijā lielu uzmanību pievērš darbinieku izglītošanai.
Tāpat kā citām Latvijas partijām, arī Tautas partijai Eiroparlamentā ir divi novērotāji – Rihards Pīks un Silva Golde. Šiem cilvēkiem gada laikā ir tiesības no savas valsts apmācīt 18 cilvēkus, izlietojot noteiktu naudas summu, ko atvēl Eiroparlaments. Mūsu deputāti šo naudu nekur nebija izlietojuši. Tautas partija kopā ar novērotājiem lēma, ka par šiem līdzekļiem vajadzētu apmācīt Tautas partijas biroju vadītājus, aizvedot viņus uz Eiroparlamentu un izskaidrojot, kā tas darbojas. Tas vajadzīgs, lai mēs pēc tam rajonos varētu informēt sabiedrību. Mēs bijām liela grupa – 36 cilvēki -, kopā ar mums bija arī abi Tautas partijas Eiroparlamenta deputāti. Briselē mēs uzturējāmies no 29.jūnija līdz 1.jūlijam. Vienu dienu veltījām darbam parlamentā, bet otrā dienā iepazinām Briseli un tās apkārtni.
Parasti ir tāds viedoklis, ka Brisele atrodas pārlieku tālu no Latvijas un tās iedzīvotāju problēmām. Ko gan tur var izlemt tādu, kas ietekmētu mūsu dzīvi!
Brisele patiešām ir tālu no katra Latvijas cilvēka ikdienas. Bet šis Eiroparlaments tāpat kā nacionālie parlamenti risina cilvēku ikdienas dzīves jautājumus. Piemēram, kultūrā, izglītībā, vides aizsardzībā, veselības aizsardzībā, piemēram, epidēmiju gadījumā. Risina iekšējā tirgus jautājumus. Parasti cilvēki domā, ka viņi paši tur neko nevar ietekmēt. Var ietekmēt, ievēlot Eiroparlamentā tādus kandidātus no nacionālā parlamenta vai no valsts, kas var cīnīties par savas valsts interesēm, kas mums, Latvijas cilvēkiem, ir būtiski.
Kāds ir jūsu pirmais gluži sievišķīgais iespaids par Briseli, par vidi, kādā darbojas Eiroparlaments?
Ieraugot Briseli, pirmās emocijas ne tikai man, bet arī kolēģiem bija vilšanās. Pilsētas centrs, kur mums bija iespēja dzīvot, ir veidots, īsi sakot, stiklā un betonā. Ļoti maz zaļumu. Vide ir pārmoderna. Ēkas – tik milzīgas, ka jāatliec galva, lai ieraudzītu jumtus. Briselē dzīve norit starp mūriem. Cilvēku un automašīnu, kā jau galvaspilsētā, – daudz. Ļoti urbanizēta vide. Jūties sīks. Es nekad negribētu pastāvīgi dzīvot Briselē, jo, atgriežoties mājās, braucot no lidostas pa Rīgu, bija brīnišķīga sajūta. Tik skaista, tik mīļa un tik zaļa ir mūsu Rīga! Un daudz vairāk sakopta nekā Brisele, kas ir diezgan netīra pilsēta. Šīm izjūtām ir izskaidrojums. Pirmkārt, tāpēc ka Briseli uzskata par Eiropas galvaspilsētu, otrkārt, Briseles teritorija ir maza. Salīdzinājumam – kā mūsu Kurzeme. Bet tur dzīvo 10 000 000 iedzīvotāju! Braucot mājās un vērojot Beļģiju no putna lidojuma, varēja redzēt pilsētiņas un ciemus citu pie cita. Visa zeme izskatījās ar ēkām pārblīvēta. Savukārt, lidojot pāri Latvijai, tā bija zaļa zeme, kas, salīdzinot ar Beļģiju, izskatās mazapdzīvota. Tikai vietām pilsētas, laukos – pārsvarā viensētas.
Vai nebūs tā, ka Latvijas deputāti Eiroparlamentā pazudīs kā piliens jūrā?
No Latvijas Eiroparlamentā ir ievēlēti deviņi deputāti. Astoņi – no nacionāli labējām partijām. Man ir žēl, ka šie astoņi deputāti, neskaitot Tatjanu Ždanoku, kura, ievēlēta no kreiso spēku partijas, darbosies trīs politiskajās grupas. Četri tēvzemieši (apvienība TB/LNNK) darbosies vienā no vismazākajām Eiroparlamenta grupā, kas ir mazietekmīga. Bet Tautas partijas deputāts un divi “Jaunā laika” deputāti darbosies vislielākajā un visietekmīgākajā grupa – Eiropas Tautas partijas un demokrātu politiskajā grupā. Savukārt apvienības “Latvijas ceļš” pārstāvis darbosies liberālajā grupā. Ir labi, ka no deviņiem deputātiem astoņi ir no nacionāli labējām partijām. Nepavisam nav labi, ka viņi ir sadalīti un darbosies trijās grupās, no kurām divas ir mazietekmīgas. Šiem deputātiem vēl papildu problēma būs tā, ka, lai aizstāvētu Latvijas intereses un strādātu Latvijas labā, vajadzēs sadarboties ar citām grupām. Ja cilvēki ir gudri, atbildīgi, ar labām svešvalodu zināšanām, spējīgi labi komunicēt, viņi noteikti var daudz izdarīt. Man mazliet žēl, ka no Tautas partijas Eiroparlamentā nav ievēlēts Aleksandrs Kiršteins. “Jaunajam laikam” ievēlēts Aldis Kušķis, kam ir maza parlamentārā pieredze un kuram pat nav augstākās izglītības. Savukārt tēvzemiešiem ievēlēti gudri un spējīgi cilvēki. Arī Tautas partiju pārstāvošais Rihards Pīks, kas ir zinošs. Oficiālie rezultāti vēl par ievēlētajām personālijām nav zināmi. Tās ir manas prognozes. Galvenais, kas šiem cilvēkiem ir vajadzīgs – vēlme strādāt, erudīcija, valodu prasme. Piemēram, vācu valoda Briselē neskan biežāk kā latviešu valoda. Oficiālās valodas ir 20, bet darba valodas – pārsvarā angļu un franču.
Pirms intervijas jūs man teicāt, ka Brisele, līdzībās runājot, līdzinās Bābeles tornim, pie kura sapulcējušās visas pasaules tautas. Jā, Brisele ir viena no trim pilsētām, kur veido Eiropas politiku. Brisele ir pārsteidzoši daudznacionāla. Es to pat nebiju gaidījusi. Briseles ielās redz daudzu tautu pārstāvjus – musulmaņus, aziātus, melnādainos. Tas mūs mulsināja, izraisīja bažas, kā tad izskatīsies Latvijā, piemēram, pēc desmit gadiem. Secinājām, ka Latvijā pēc desmit gadiem tā nevarētu būt, jo mūsu sociālie jautājumi nav tādā līmenī sakārtoti, lai ārzemnieki te vēlētos ierasties un dzīvot.
Bet psiholoģiski redzētais iespaidoja.
Jā, bažas radās, ka varētu izveidoties kaut kas līdzīgs iepriekš jau pārdzīvotajai savienībai, kur dažādas tautas ienāca Latvijā. Tāpēc jau mūsu parlamentāriešiem Eiropā ir jārisina šie jautājumi. Arī šeit mūsu Latvijas nacionālajam parlamentam un valdībai jāgādā, lai mēs savu nacionālo valsti saglabātu tādu, kādu vēlamies to redzēt. Ir sajūta, ka turpmāk Eiropā varētu notikt pretējs process līdzšinējam.
Valstis un tautas vairāk darbosies nacionālajā virzienā. Eiropa mūs māca būt tolerantiem pret citām tautām. Tomēr tagad jau vērojama tendence aizsargāt savas nacionālās intereses. Arī Latvijai tas ir jādara.
Vēsture apliecinājusi, ka latvietība ir sīksta un spējusi saglabāties visos laikos.
Vēsture apliecina, ka latvieši spējīgi izdzīvot jebkuros laikos. Dzīvojot Latvijā, ikdienā varbūt ne vienmēr jūtams patriotisma gars. Esot aiz valsts robežām, esmu vairākkārt novērojusi, ka latvieši tomēr ir lieli savas dzimtenes patrioti. Briselē parkā apmeklējām savdabīgu vietu, ko sauc par Minieiropu, apstājāmies pie Latvijai paredzētā laukuma, kurā plānots izvietot objektu, kas vēstītu par mūsu zemi. Pagaidām Minieiropā Latvijas valsts, tāpat kā visu Eiropas Savienībā jaunuzņemto valstu, attēlojumam paredzētajā vietā ir tikai zāliens. Pie šā zaļā zāliena ir plāksnīte ar valsts nosaukumu, ir attēlots valsts karogs, fiksēts iedzīvotāju skaits un, nospiežot pogu, ir iespēja noklausīties valsts himnu. Mēs to arī izdarījām. Es novēroju, ka citu tautu pārstāvji, kad atskaņo viņu valsts himnu, neizrāda tādu cieņu kā latvieši. Visur, kur vien tas ir iespējams, mēs Briselē centāmies ieraudzīt savas valsts karogu, fotografējām to. Latvieši aiz dzimtenes robežām ir daudz patriotiskāki nekā mājās.
Vai jums tomēr ir šī vienreizējā sajūta, ka Latvija ir atgriezusies Eiropā kā pilntiesīga dalībvalsts?
Mēs vienmēr esam bijuši Eiropā. Taču tagad ir sajūta, ka esam pilntiesīga valsts Eiropā un ka nepieciešamības gadījumā varam meklēt aizstāvību. To izjūtam arī pēdējos notikumos saistībā ar Krievijas tirgu. Eiropa Krievijai stingri pasaka savu vārdu arī mazākumtautību jautājumā. Tas viss ir vērtējams pozitīvi.
