Dzejnieku Voldemāru Zariņu pieminot.
Dzejnieku Voldemāru Zariņu pieminot
“Mums, latviešiem,
dzejotāju liels bars”,
bet dzejnieku tikai
tāds pulciņš…
Vai tādēļ šīs rindiņas
pierakstu,
lai nemirstīgāks
es kļūtu?
Jo katra dvēsele
mūžīga –
lai ko arī cilvēks
šeit dara.
Es nesaceru,
tikai pierakstu
to sāpi,
ko Dievs manī dara.
Un Dēla mīļumu
pierakstu,
un Tēva
izmisumu –
par manu tautu
šai pasaulē,
par manu ceļu
pie Krusta…
JĀNIS PABĒRZS
Pa jokam
Poga aiz pogas,
poga pie pogas,
uz pirkstgaliem ceļas,
pie loga veļas –
paskatīties,
kāda tā pasaule
ir(a) bez pogām –
nesapogāta.
tad ta brīnums –
pasaule pati kā poga
apaļa, apaļa –
līdz pat apvāršņa
zaļajam žogam.
Kas to pogu pasauli aizpogās,
par pogu valdnieku kļūs.
Monts Klē
* * *
Kad varavīksnes ceļā dzērves lido,
Mēs ejam satikties ar Poruku,
Pamest asinssārtās lapas
Uz vecās skolas ceļa Druvienā,
Kur Kukažiņa pasniedz roku
Un skumjam zēnam uzsedz
seģeni.
Inese Briede
