Lai sagatavotos mirklim, kad neizbēgamie notikumi mūs skars, mēs veicam “inventarizāciju” sevī, ģenerāltīrīšanu visā, kas ar mums ir noticis.
Lai sagatavotos mirklim, kad neizbēgamie notikumi mūs skars, mēs veicam “inventarizāciju” sevī, ģenerāltīrīšanu visā, kas ar mums ir noticis. Šī kārtības prasība, kas gada beigās mūs pārņēmusi, ir svētīga. Tā sagatavo jaunam laika cēlienam, jaunam dzīves posmam, kārtojot rēķinus ar notikušo. Tāpat kā svētdiena nedēļas nogalē, arī Ziemassvētki gada nogalē ir nākuši pie mums caur gadu simtiem, caur senču atziņām, caur veselīga dzīvesveida baušļiem. Ievērot tos ir darīt labu sevis paša labā. No savas gaišās sirds, labas gribas un godīga prāta mēs varam gaidīt patiesu pārdzīvojumu, kam jānotiek baltu baltā klusumā, gaišā mierā, harmonijā, labestībā un saticībā.
“Nav augstākas vērtības pasaulē par dzīvību.”
Un tieši šīs atziņas labad, laikā, kad zeme atpūšas ziemīgā mierā, arī cilvēkam kaut uz nelielu laika sprīdi ir jārod miers no “augļošanas un ziedēšanas”. Aizmirst par naudu, par karjeru, par darbu sabiedrības labā un sajust, ka esi vienkārši cilvēks, Dieva dota dzīvība, kas vēlas pabūt svētā mierā. Ziemassvētkos brīvi runā cilvēcība mūsos. Tā ļauj mums priecāties, un mēs kļūstam stiprāki. Neļauties steigai, tās radītajam vājumam ir kā moto pirmssvētku laikā, jo steiga noniecina jauko gatavošanos, brīnuma gaidīšanas laiku.
Sveicieni svētkos mūs droši vien pārsteigs ar glītām apsveikuma kartītēm, caur laikrakstu un avīžu slejām, TV ekrāniem, internetu un, iespējams, vēl kādā veidā, taču gribas ticēt, ka nevienam uz šīs pasaules, kas vien laidīs sevī svētku sajūtu, nebūs jāiztiek bez tuvo cilvēku apsveikumiem klātienē.
Jebkurā gadījumā der atcerēties, ka Ziemassvētku vecītis vai Ziemassvētku zvaigzne ar atsaucību šajā laikā “skopoties” nemēdz. Priecīgus un gaišus svētkus!
