Rīt dievkalpojumā Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā piedalīsies metropolīts Aleksandrs. Gulbeniešiem ir iespēja nokļūt Stāmerienā ar autobusu, kas no pilsētas domes stāvlaukuma izbrauks pulksten 9.00.
Rīt dievkalpojumā Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā piedalīsies metropolīts Aleksandrs. Gulbeniešiem ir iespēja nokļūt Stāmerienā ar autobusu, kas no pilsētas domes stāvlaukuma izbrauks pulksten 9.00.
Draudzes locekle Irina Sazonova informē, ka metropolīts vēlas sveikt draudzi sakarā ar dievnama 100 gadu jubileju. Piedalīties dievkalpojumā metropolīts aicinājis arī Krievijas vēstnieku Latvijā Igoru Studeņņikovu un Baltkrievijas vēstnieku Latvijā Vadimu Lamkovu. Aicināta ierasties arī Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova.
Stāmerienā pareizticīgie baznīcas smitgadi svinēja 6.jūnijā. Metropolīts uz svētkiem nevarēja ierasties, bet solīja, ka atbrauks 1.augustā. Simtgades svinībās Tēvs Marks iesvētīja svētavotu, kas atrodas pie baznīcas. Šim avotiņam greznu koka nojumi izveidojis vietējais iedzīvotājs Leonīds Brosovs.
“Lai būtu droši, ka avota ūdeni var dzert, tam veiktas analīzes Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiālē. Avota ūdens ir lielisks un tīrs, to droši var dzert,” saka I.Sazonova. Viņa informē, ka par svētavota atdzimšanu rūpes bija uzņēmies stāmerenietis Leonīds Brosovs.
Viņš laikrakstam stāsta, ka ir kristīts šajā dievnamā tāpat kā dzīvesbiedre Līga. Sievastēvs Pēteris Lapiņš te trīsdesmitajos gados vadījis draudzes kori. “Katram Stāmerienas cilvēkam ir goda lieta – palīdzēt atdzimt baznīcai neatkarīgi no tā,cilvēks ir vai nav ticīgais,” saka viņš.
L.Brosovs saka, ka no bērnības atceroties svētavotu pie baznīcas. Nolēmis atjaunot svētvietu. Lai precīzi konstatētu avotu, palīgā saukts vietējais lietpratējs, āderu atradējs Oskars Peizums. Izstrādājot dievnama apkārtnes apzaļumošanas projektu, stāmerenietis Gunārs Vīksniņš un viņa meita Eva iekļāva šajā zonā arī avota vietu. L.Brosova dēls Didzis un vedekla Una izveidoja konkrētās avota vietas atjaunošanas projektu. Izdarot urbumu zemē, divu metru dziļumā bija ūdens.
“Ūdens līmenis ir vienāds gan ziemā, gan vasarā,” stāsta L.Brosovs. Sakārtojot avota vietu, darbu un materiālus ziedoja stāmerenieši Dzintars Poļaks, Gunārs Vīksniņš, Aigars Rēders, Uldis Ilva, Valdis Zaharāns, Ludis Račko un Ainārs Brezinskis.
“Tagad avots ir iesvētīts, katram, kura ceļš ved garām šai vietai, ir iespēja pienākt un padzerties avota ūdeni,” saka L.Brosovs.
Lai ceļinieki varētu dzesēt slāpes, viņš no mājām bija atnesis baltu krūzīti un nolicis pie avota, bet tā pazudusi. “Būs jānes atkal,” saka L.Brosovs un labestīgi smaida.
Joprojām turpinās labiekārtošanas darbi pie baznīcas, nav vēl pabeigta metāla sētas izveide.
I.Sazonova uzsver, ka vēsturiski Stāmerienas pareizticīgo baznīca nav bijusi tikai vienas konfesijas pārstāvju dievnams. Te pulcējušies un allaž labi jutušies arī luterāņi un katoļi. Arī dievnama atdzimšanā palīdzējuši dažādu konfesiju pārstāvji, kā arī cilvēki, kas nav kristīti baznīcā.
