Pagājušajā sestdienā un svētdienā Gulbenē svinēja divus svētkus. Pilsētas svētkus ar neviltota prieka dzirksti svinēja visu sestdienu, tie izskanēja ar raķešu dzirkstīm naksnīgajās Gulbenes debesīs.
Pagājušajā sestdienā un svētdienā Gulbenē svinēja divus svētkus. Pilsētas svētkus ar neviltota prieka dzirksti svinēja visu sestdienu, tie izskanēja ar raķešu dzirkstīm naksnīgajās Gulbenes debesīs. Šie svētki nu jau kļuvuši par tradīciju, katrs gads tajos ienes kādu jaunu akcentu, tos gribas gaidīt atkal citu gadu.
Arī svētdien bija svētki. Svētki, kuru vēsture ir apmēram tikpat gara kā mūsu pilsētas mūžs. Svētki ar skumju, smeldzīgu pieskaņu, pārdomu svētki – kapusvētki. Tajos piedaloties, vecākajai paaudzei ikreiz nākas domāt – vai liktenis būs lēmis sagaidīt nākamos, varbūt viņu vārdi būs lasāmi kapusvētku lapiņā nākamgad.
Likās, ka šogad šiem svētkiem ļoti gatavojās. Visu iepriekšējo nedēļu no rīta agruma līdz vakara krēslai kapsētā nerima darba rosme. Rosījās ne vien mirušo tuvinieki, bet arī SIA “Alba” un “Kalmes” darbinieki kopjot un tīrot. Agrāk kā citus gadus sāka pievest smiltis, to pietika visiem, pat pāri palika. Arī ūdens akā pietrūka tikai kapusvētkiem – vēlā sestdienas vakara stundā. Ziedu tirgus pie vecajiem kapiem šķita lielāks un bagātāks nekā agrāk, atgādinot krāšņu ziedu izstādi, tirgotāji no sestdienas uz svētdienu pat nakšņoja turpat.
Beidzot – svētdienas rīts! Automašīnu rindas un cilvēku straumes. Arī laiks lielisks. Netraucēja ne pārliecīga saules svelme, ne lietus. Nesen laikrakstā “Dzirkstele” lasījām, ka Gulbenes luterāņu draudzei meklē mācītāju, tādēļ svētku dievkalpojumu luterāņiem vadīja viesmācītājs no Valkas rajona – Raitis Jākobsons.
Viņa teiktais aizgāja no sirds uz sirdi. Viņa vārdos varēja rast mierinājumu un ticību nākotnei, atceroties mīļos, zaudētos cilvēkus. Izjusti skanēja piemiņas vārdi, lasot tuvinieku piemiņas veltījumus aizgājējiem. Sirsnīgs paldies mācītājam R.Jākobsonam par skaisto svētku brīdi!
Kā ik gadus skaisti un sirsnīgi izskanēja arī Gulbenes katoļu draudzes prāvesta Vjačeslava Bogdanova vadītais kapusvētku dievkalpojums.
Jāatzīst, ka šogad disciplinētāki bija arī kapusvētku viesi. Nestaigāja pa dievkalpojumu norises vietu un netraucēja tā dalībniekiem, kā tas bieži vien notika iepriekšējos gados.
Priecēja krāšņie ziedi pie kapu kopiņām, gaisā tvanēja to skurbinošā smarža. Kapos bija ļoti skaisti, kļuva arī skumji, redzot, cik daudz jaunu kapu kopiņu uzradies vienā gadā.
Atceroties visu labo un gaišo šāgada kapusvētkos, jādomā arī rūgta doma par kapusvētku dziesmu un mirušo atceres lapiņām. Pārāk daudz kļūdu tajās. Dziesmu lapiņās iespiestajā Apustuļu ticības apliecībā ir vairākas kļūdas. Laikam gan katrs luterānis zina -, ja rakstot pieminam Dievu, Jēzu Kristu, tad vārdus “Dēls”, “Visuvaldītājs”, “Kungs” rakstām ar lielo burtu, ir “svētā sadraudze”, nevis “svētā draudze”.
Dziesmu lapiņai vienmēr tradicionāli ir pievienots arī laikā no iepriekšējiem kapusvētkiem kapos apbedīto uzskaitījums, viņu vārdi, uzvārdi, vecums. Uzvārdu rakstībā šogad ir vairāk kļūdu nekā iepriekšējo desmit, pat divdesmit gadu laikā kopā. Šajā lapiņā piederīgie sava mīļā tuvinieka vārdu izlasa varbūt pēdējo reizi. Un ir nepatīkami lasīt, ka Ozola kļuvusi par Ozoloa, Pusvilka par Pusviolka, Semjonovs par Semjonovas, Sidorovs par Suidorovu, Priedīte par Pridīti, Krevica par Kevicu, Skobeļevs par Skobeēvu, Ladziņa par Lazdiņu. Daudzi pazina un atceras bijušo Gulbenes vidusskolas skolotāju Dzidru Sirmo, kura lapiņā pārtapusi par Mirdzu Sirmo. Ir kļūdas arī Jaunajos kapos guldīto uzskaitījumā.
Lapiņas izgatavojusi Gulbenes luterāņu draudze. SIA “Kalmes” darbinieki esot nodevuši šos sarakstus bez minētajām kļūdām, jo ne jau pirmo reizi, ne pirmo gadu viņi šīs ziņas apkopo.
Tādas kļūdas tomēr vieš rūgtumu un sāpes mirušo tuvinieku sirdīs, jo vai tad viņi nebija pelnījuši, lai uzvārdu pēdējo reizi uzrakstītu pareizi? Vai par šīm kļūdām nebūtu jāatvainojas un jālūdz piedošana?
Kapusvētku apmeklētāji
