Gulbenes rajona Jaungulbenē reģionālā konferencē “Latvijas lauki Eiropā”, kurā piedalījās arī zemkopības ministrs , zemnieki apliecināja erudīciju, atbildot uz ministrijas sagatavotās anketas jautājumiem par mūsdienu lauku politiku un saistībā ar ES.
Piektdien Gulbenes rajona Jaungulbenē reģionālā konferencē “Latvijas lauki Eiropā”, kurā piedalījās arī zemkopības ministrs Mātiņš Roze, zemnieki apliecināja erudīciju, atbildot uz ministrijas sagatavotās anketas jautājumiem par mūsdienu lauku politiku un saistībā ar Eiropas Savienību (ES).
Erudītākajiem zemniekiem ministrs dāvināja paša gatavotas mākslas fotogrāfijas, kurās tverti dabasskati. Diskusijās darba grupās speciālistiem uzdoti arī pārsteidzoši jautājumi. Zemnieki vēlējās līdz centimetra precizitātei zināt prasības par lopu aizgaldu izmēriem jaunceļamajās kūtīs. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenrāldirektora vietnieks, veterinārās uzraudzības departamenta direktors Mareks Samohvalovs saka, ka šādi zemnieku izteikumi bijuši bez ironijas.
“Zemnieki sprieda, ka vajadzētu būt precīziem noteikumiem arī par gaisa mitrumu kūtīs, par gaisa kustības ātrumu. Bet vismaz Eiropā nekur tik stingru noteikumu vēl nav,” saka M.Samohvalovs.
Viņš stāsta, ka ES katrs zemnieks izvēlas turēt noteiktu lopu šķirni, ņem vērā tās īpatnības, labturības prasības un nodrošina tās.
“Diezin vai Zemkopības ministrija ies tādu ceļu, ka izveidos noteikumus, kuros prasības lopu novietnēm būs formulētas ar precizitāti līdz centimetram,” saka M.Samohvalovs. Pēc viņa domām, šādi zemnieku ierosinājumi esot saistīti ar to, ka viņi vēlas celt jaunas kūtis lopiem, taču trūkst tipveida projektu šādu novietņu celtniecībai.
“Tas nav atkarīgs no PVD, bet jācer, ka šādi fermu tipveida projekti taps. Turklāt šāda pieredze jau ir. Latvijā vismaz sešas fermas uzbūvētas pēc tipveida projekta,” saka M.Samohvalovs. Pēc viņa domām, vidzemnieku interese par jaunu fermu būvniecību ir jāvērtē pozitīvi, jo pagaidām te pārāk maz vēl izvērsta lopkopības nozare. “Vidzemē ir jānodarbojas ar lopkopību. Zeme un klimatiskie apstākļi liecina, ka te jāaudzē dzīvnieki. Atkarībā no tā, kādas ir pļavas, var turēt govis, aitas, kazas vai zirgus. Vidzemes nākotne ir mežs un lopkopība,” uzsver M.Samohvalovs.
Noslēgumā pasākuma dalībniekus uzrunāja preču zīmes “Kvalitatīvs Latvijas produkts” jeb tā saucamās “Zaļās karotītes” sabiedriskās organizācijas – Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe. Arī viņa sarīkoja erudīcijas konkursu zemniekiem, pareizo jautājumu atbildētājiem dāvājot konfektes “Gotiņa” ar “zaļo karotīti”. Konkursa fināla kārtā septiņi dalībnieki saņēma dāvanā krūzītes ar “zaļās karotītes” attēliem.
Uz izšķirošo konkursa jautājumu par to, cik ēdamkarotēs ietilpst 100 grami cukura, pirmā pareizi atbildēja Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimniece, Gulbenes Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Daiga Gargurne. Viņa zināja atbildi – divās ēdamkarotēs. D.Gargurne par piemiņu no “Zaļās karotītes” saņēma saimniecībā noderīgas alumīnija kāpnes, uz kurām pakāpjoties, apjaust savu vērtību.
