Sākums 20., 22., 27.jūlija numurā. Lejasciema pagasta prezentācija ir īsti mūsdienīga.
Sākums 20., 22., 27.jūlija numurā.
Lejasciema pagasta prezentācija ir īsti mūsdienīga. Tā sākas kultūras nama zālē, kur pagasta sabiedrisko attiecību speciālistes Janas Igaviņas informāciju par pašvaldību papildina attēli uz videoprojektora, ļaujot pagastu iepazīt vizuāli, izjūtot, ar ko pašvaldība lepojas, cik vērienīgi raugās nākotnē. Savukārt Lejasciema vidusskolas aktivitātes atklāj videofilma.
Izrādās, ka teritoriāli Lejasciema pagasts ir lielāks nekā Vatikāns, Monako un Lihtenšteina kopā. Tā kopējā platība ir 338 kvadrātkilometri. Pašvaldības vadītājs Dainis Švika skicē vīziju, ka mērķis ir nākotnē veidoties par vienu no spēcīgākajām un stabilākajām pašvaldībām Ziemeļvidzemē. Par galvenajām pagasta vērtībām priekšsēdētājs uzskata ekoloģiski tīru vidi, mežu un cilvēku resursu bagātību, kā arī uzņēmējdarbības attīstību. D.Švikas lepnums ir pamatots, jo, piemēram, Lejasciema brīvdabas estrāde ir viena no skaistākajām un populārākajām ne tikai rajonā, bet pat Latvijā.
Pašvaldībā ir sporta bāze, ko raksturo divi stadioni, četri pludmales volejbola laukumi, šautuve un pat mototrase. Vienā tempā ar rajonu, Vidzemes novadu un Latviju kopumā notiek tūrisma attīstība.
“Ja Lejasciemā kaut kas notiek pirmo reizi, tas kļūst par tradīciju,” pārliecināti saka D.Švika.
Plāno un nebaidās no investīcijām
Pašvaldība, kas dzīvi veido Gaujas krastā, ir izstrādājusi, sabiedriski apspriedusi un apstiprinājusi pagasta teritoriālo plānojumu, kā arī spējusi realizēt vairākus pašvaldības un privātos projektus, kas atbilst attīstības programmai un teritorijas plānojumam. Iecerēti vairāki jauni projekti. Liela nozīme ir tam, ka kopš 2000.gada rudens pašvaldībā strādā pastāvīgi algota plānotāja. Arī šis amats pašvaldībās kļuvis nepieciešams.
Attīstība skubina nebaidīties un darīt visu, lai piesaistītu iespējami vairāk investīciju. Tās uzskaitot, veidojas samērā prāvs saraksts. Summāri lielākas investīcijas ir saistītas ar kultūras nama rekonstrukciju. Tas ir pērn ņemtais kredīts
50 000 latu apmērā.
Papildus investīcijām rastas arī citas līdzekļu piesaistes iespējas. Piemēram, 2500 lati izlietoti vidusskolas sporta zāles logu nomaiņai, 300 lati izlietoti bibliotēkā grāmatu iegādei, no Kultūrkapitāla fonda pērn saņemti 480 lati grāmatas “Lejasciems upju un laiku lokos” izdošanai. Jāpiebilst, ka par tās izdošanu lejasciemieši ir lepni, jo paši aktīvi piedalījušies tās veidošanā. Atbalstīts lauku bibliotēku projekts grāmatu iegādei 250 latu vērtībā un citi.
Palīdz saglabāt vietējo identitāti
Lejasciema lepnums ir vēstures muzejs, kas tika atjaunots 1997.gada ziemā, bet pagājušajā gadā mainīja statusu, kļūstot par lauku tūrisma, kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centru, tādējādi sākot pildīt divas funkcijas – muzeja un tūrisma informācijas centra. Muzeja vadītāja Dace Milne uzskata, ka galvenais muzeja uzdevums ir vākt, saglabāt, pētīt un sabiedrībā popularizēt dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības. Muzejs atrodas vēsturiskā ēkā, kurā 1897.gadā dzimusi rakstniece Zenta Mauriņa. Tajā ikvienam apskatāmas četras pastāvīgas ekspozīcijas, kā arī dažādas tematiskās izstādes. Bieži muzejā lejasciemieši pulcējas piemiņas, izglītojošos un tematiskos pasākumos.
Gadā muzeju apmeklē apmēram 1075 cilvēki (361 individuālais apmeklētājs, 699 apmeklētāji grupās).
Pagasta nākotne – jaunā paaudze
Pagasta centrā goda vietā atrodas Lejasciema vidusskola, kurā mācās 342 skolēni ne tikai no Lejasciema, bet arī no Beļavas, Tirzas, Ilzenes un Zeltiņu pagasta, kā arī no pilsētas. Pirmā skola Lejasciemā sākusi darboties 1689.gadā, kopš 1954.gada vidusskolu kopumā absolvējuši 957 absolventi. Izglītības iestādes šarmantā vadītāja Ineta Stāvavena stāsta, ka skola ar labiem panākumiem iesaistās izglītojošos projektos. Tiek turpināts darbs pie projekta “Skolas mazā sporta laukuma rekonstrukcija”. Tā realizēšanai no valsts finansējuma šogad piešķirti 250 lati. Skolā darbojas vairāki pulciņi, ko finansē pagasta padome. Tā finansiāli atbalsta ne tikai projektus, bet arī palīdz skolai veidot gaumīgu un gaišu interjeru.
Kā vienmēr sakopta ir pirmsskolas izglītības iestāde “Kamenīte”, kurā darbojas piecas grupas, arī logopēdiskā. Par mazuļiem gādā 13 darbinieki.
Pagasta jaunieši aktīvi iesaistās sporta pasākumos, gūstot labus rezultātus. Tradicionāls un ar nepacietību gaidīts ir “Šķūnenieku kauss”, kurā ne tikai pagasta, bet arī citi rajona iedzīvotāji sacenšas riteņbraukšanā, regulārs ir pagasta pludmales volejbola turnīrs, kas notiek laukumā pie estrādes. Pavasarī sportisti cīnās par “Lejasciema kausu”. Lejasciemieši ir prasmīgi novusa un revelīta lietpratēji, kā arī precīzi šāvēji.
Rūpējas par sociālo infrastruktūru
Var būvēt neskaitāmas ēkas, veidot simtiem atpūtas vietu, iegādāties tūkstošiem grāmatu, bet, ja nebūs cilvēku, kas tās lasa, atpūšas un dzīvo, pagasta skanējums nebūs pilnīgs. ļaudis izvēlas atrasties tur, kur ir sakārtota sociālā infrastruktūra, kur ērts kļuvis zobārsta un ģimenes ārsta apmeklējums, kur rastas iespējas alternatīvām aprūpes formām, iespējams saņemt pabalstu. Lejasciemā reģistrēti 1929 iedzīvotāji. 95 procenti reģistrējušies pie ģimenes ārstes Sandras Šleseres.
Sociālos pakalpojumus sniedz algots darbinieks. Piemēram, pagājušajā gadā dažādiem sociālās palīdzības pasākumiem izlietots 3741 lats. Lielākā summa atvēlēta braukšanas biļešu atmaksai – 1195 lati un brīvpusdienu piešķiršanai – 1056 lati. Līdzekļi piešķirti arī skolas piederumu iegādei bērniem, medicīnisko pakalpojumu atmaksai un pabalstu izmaksām jaundzimušo vecākiem.
Pagastā mājas aprūpē ir desmit cilvēki, bet 15 bērniem ir aizbildņi, savukārt garantētā minimālā ienākuma pabalstu saņēmušas astoņas ģimenes. Pensionāriem, uzskaitē esošiem bezdarbniekiem un invalīdiem pašvaldība 50 procentu apmērā atmaksājusi izdevumus, saistītus ar uzturēšanos slimnīcā.
Par sakoptību gādā kopīgi
Viena no Lejasciema pašvaldības problēmām ir pagasta padomes atrašanās tai nepiemērotās telpās, proti, saimniekam piederošā īpašuma otrajā stāvā, kur iespējams nokļūt tad, ja spēj pievārēt stāvās kāpnes. Vairākkārt mēģināts rast iespēju pagasta padomi pārcelt uz citām telpām, bet tas nav vienkārši.
Pagastā galvenokārt ir privātās dzīvojamās mājas, bet kopumā Lejasciemā vēsturiski veidojusies pilsētas tipa apbūve ar paralēli izveidotu ielu tīklu apbūves kvartāliem. Ir arī septiņas daudzdzīvokļu mājas, kuru apsaimniekotāji ir paši iedzīvotāji, kas labprāt iesaistās labiekārtošanas pasākumos. D.Švika bilst, ka drīzumā iecerēts asfaltēt vēl vienu pagasta ielu.
Braucot pa pagasta centra ieliņām, šķiet, ka lejasciemieši neprot dzīvot nesakoptā vidē. Privāto māju saimnieku vidū izveidojusies sacensība, kuram skaistāk, kuram interesantāk, kuram krāšņāk. Arī visiem sabiedrisko ēku, kuru pagastā nav mazums, īpašniekiem noteikts, ka obligāti jākopj īpašuma teritorija vai arī jāalgo cilvēki, kas to dara. Pašvaldības vadītājs atzīst, ka līdz šim problēmu ar sakoptību nav bijis. Piemērs tam nav tikai daudzdzīvokļu mājas, bet arī ražošanas uzņēmumi, piemēram, SIA “Aivico” teritorija, SIA “Lejasciema grauds”, SIA “Sudaliņa”, vairākas zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.
SIA “Lejasciema grauds” vadītājai Benitai Pilsniburei ir pamats būt lepnai, jo pērn par SAPARD līdzekļiem iegādāts jauns traktors, miglotājs, minerālmēslu kliedētājs, augsnes frēze. Ražas laikā noslogota ir kalte, kas stundā spēj izkaltēt 16 tonnas graudu. Sezonā nākoties izkaltēt vairāk nekā 1000 tonnu labības. “Lejasciema graudam” ir pastāvīgi klienti ne tikai vietējā pagastā.
Citādāk dzīvot neprot
Annas Sakses ielā 10 atrodas Rūtas un Gunāra Samsonu individuālā sēta, ko saimnieki pacietīgi veidojuši 13 gadus. Vienkopus te sadzīvo ziedu, skujeņu un košumkrūmu daudzveidība. Rūta kautrīgi bilst, ka nekā īpaša pagalmā neesot, bet tā mēdz sacīt daudzi, kam sakoptība ir ikdiena. Saimniece stāsta par augiem, kas iegādāti no jauna. Daudzu nosaukumi esot piemirsušies, bet tas nemazinot prieku par ziedu, kas negaidot uzplaucis.
Individuālās mājas “Grantiņi” saimniece Dzintra Ivanova steidz stāstīt, ka viss tapis pašas rokām. Naudu retu augu iegādei varot atlicināt maz, tāpēc pavasarī puķu stādus viņa audzējot pati. Pagalmā labi sadzīvo izturīgās un pacietīgās samtenes un kliņģerītes, petūnijas un lilijas. Mazajā pagalmā katrai lietai ir konkrēta vieta, viens elements papildina citu.
Nav viegli salīdzināt skaistākās sētas, jo vienas saimnieks valsts darbā nestrādā, tāpēc augu dienu var rosīties pagalmā, bet otras – darbavietā pavada vairāk par obligātajām astoņām stundām, vienam saimniekam vairāk, otram – mazāk līdzekļu, tomēr Lejasciemā redzams, ka var dzīvot abējādi. Var kopt hektāriem lielas labības un upeņu platības, tajā pašā laikā gādājot arī par kārtību pagalmā, kā tas ir Laimas un Artūra Dilbu saimniecībā Sinolē un Valdas un Ivara Šķenderu saimniecībā “Ozoli”.
Lejasciema pagastu konkursa vērtēšanas komisija ieteikusi izvirzīt Vidzemes novada konkursam.
Turpmāk – vēl.
