Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads, sagaidot vērtēšanas ko-misiju Velēnā, bilst, ka Lizumā iebraukt neļaušot, jo automašīna, ar kuru braucam, neesot tehniskā kārtībā.
Sākums 20., 22., 27.jūlija un 3.augusta numurā
Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads, sagaidot vērtēšanas ko-misiju Velēnā, bilst, ka Lizumā iebraukt neļaušot, jo automašīna, ar kuru braucam, neesot tehniskā kārtībā. Izrādās, ka saniķojies viens tuvās gaismas lukturis. Bilstam, ka tā ir vaina, kas ātri labojama.
Pirmais apskates objekts ir atpūtas vieta “Rubenēs”, kur 1875.gadā celtā ēka pamazām pārtop par kāzu muzeju. Sākumā muzeja eksponātus bija iespējams izvietot nelielā verandā, bet ar katru dienu to kļūst arvien vairāk, tāpēc saimnieki līgavu kleitām, medaļām, mičošanas un citiem kāzu atribūtiem raduši vietu divās istabās. Pagaidām turpat mitinoties arī paši muzeja veidotāji. Vivita Pozņaka stāsta, ka 14. un 15.augustā “Rubenēs” notiks pirmais Vislatvijas kāzu vedēju salidojums. Kāzu muzejā komisiju sagaida pirmais pārbaudījums – iespējami precīzāk jānosauc dalībnieku skaits, kas piedalījies kāzu tradīcijām veltītajā pasākumā.
Apskatām Velēnas kapsētu, tad dodamies augsto kalnu virzienā, kur rodama norāde, ka te izveidots dabas parks. A.Strads šogad ir gādājis arī par citiem pārbaudījumiem, tāpēc kājām ejam pa dabas taku, izbaudot priežu meža burvību. Tas nekas, ka taka ved augšup kalnā un kāpšana nešķiet viegla. Braucam garām Gosupes velnam, kas pacietīgi gaida, kad nolauzto ragu vietā kāda cilvēka rūpīgas rokas izveidos jaunus.
Domā par jauna ceha celtniecību
Piestājam zemnieku saimniecības “Dimdiņi” pagalmā, kur Iveta un Normunds Audziši ir gatavi iepazīstināt ar paveikto. Netālu saskatāmas plašas siltumnīcas, kur briest gurķi, bet pavasarī tās izmanto kāpostu dēstu audzēšanai. 48 hektāru platībā iestādīti sīpoli, kāposti dēstīti 38 hektāros, pa vienam hektāram atvēlēts burkāniem, bietēm un puraviem.
Veiksmīgi īstenots 2003.gada investīciju projekts par 160 000 latiem. Kāpostu noliktavā ierīkota moderna aukstuma iekārta, pastāvīgu mikroklimatu sīpolu noliktavā nodrošina datorprogramma, ar tās palīdzību uztur vēlamo temperatūru. N.Audzišs atzīst, ka holandiešu tehnoloģija esot vērtīga, jo, lai gan noliktavā sīpolu kaudzes sasniedz divu, trīs metru augstumu, tos varot labi izkaltēt, esot arī īpaša atveseļošanas programma, tāpēc nevajagot bažīties par infekcijām un lietaino rudeni. Šovasar iegādāta arī jauna stādījumu laistīšanas iekārta. Radusies nepieciešamība būvēt plašāku dārzeņu pārstrādes cehu, jo neesot problēmu dārzeņus pārdot – pagaidām Latvijas tirgū.
Vasara – laiks remontiem
Lizuma vidusskolas direktore Irēna Ābeltiņa lepojas, ka skolā izmantotas visas telpas. Šovasar bēniņos ierīkots ģeogrāfijas kabinets, uz jaunām telpām pērn pārcēlusies skolas bibliotēka, bet novadpētniecības muzeja apmeklētāji muzejā nokļūst, ejot pa pils torņa kāpnēm. Paspēts izremontēt skolas zāli, par Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem plānots sakārtot grīdas segumu.
Skola īsteno vairākus izglītojošos projektus un izvērš sadarbību ar Veselības centru. Šī ir viena no retajām rajona mācību iestādēm, kur šīs sadarbības rezultātā lielu vērību velta koriģējošajai vingrošanai. Drīzumā iekārtos arī logopēda kabinetu, jo skolā strādās logopēds.
Kopējā skolas teritorija ir pieci hektāri, tāpēc direktore daļu no tās labprāt atdotu pagastam, jo nav viegli to sakopt. Arī parka vecie koki sagādā ne mazums problēmu. Tie ir skaisti, bet prasa daudz pūļu, jo jāizzāģē sausie zari.
A.Strads stāsta, ka arī pagasta padomes ēkai ir nomainīti logi, apmeklētājiem ērtāka kļuvusi bibliotēka, kurā ir 313 pastāvīgie lasītāji. Projekts top arī tautskolai atvēlēto telpu remontam. Vēl arvien problēma esot savulaik vērienīgi būvētā un nepabeigtā bērnudārza ēka. Pagasts rīkojis jau divas izsoles, būs arī trešā.
Ir ražotne, bet bezdarbs palielinās
Lielākais ražošanas uzņēmums pagastā ir zemnieku saimniecība “Avoti”, kur rudens pusē būs vēl simts jaunas darba vietas. Cilvēki uz “Avotiem” brauc strādāt no visiem rajona pagastiem, jo te ir garantēts darbs un alga. “Pagastā izveidojusies savāda situācija – ir ražotne, bet bezdarbs palielinās,” secina pašvaldības vadītājs. Dodamies apskatīt dižozolu, kas aug pagasta centrā. Pie saknēm tā apkārtmērs ir 7,7 metri, bet nedaudz augstāk – 6,4 metri.
Ar netradicionālo lauksaimniecību nodarbojas “Siliešu” saimniece Skaidrīte Burkite un viņas dzīvesbiedrs Jānis. Pirms četriem gadiem viņi iegādājušies vecu lauku māju, kas pārvērtusies līdz nepazīšanai. Kopā tiek apsaimniekoti 100 hektāri – apmēram 40 ir pašu, pārējās – nomātās platības.
“Lauksaimniecību uzskatu par hobiju, ar ko nodarbojos brīvajā laikā, kad nestrādāju skolā,” saka Skaidrīte. Pēc diviem gadiem būs atļauts sēt tikai bioloģiski tīru graudaugu sēklu, tāpēc “Siliešu” saimnieki izvēlējušies bioloģiskās saimniekošanas metodes, audzējot miežus, ziemas kviešus un citas graudaugu kultūras. Lai iegādātos graudu novācamo kombainu, Skaidrīte pārdevusi labiekārtotu trīsistabu dzīvokli Lizuma centrā. “Silieši” ir piemērs tam, ko spēj paveikt cilvēki ar neatlaidību un uzņēmību. “Es protu visu, gan rokdarbus strādāt, gan no laukakmeņiem un cementa celiņus pagalmā ierīkot,” lepni saka saimniece un mudina apskatīt albumu, kurā redzamas mājas un tās apkārtnes pārvērtības.
Viesiem piedāvā spēlēt golfu
“Birzītēs”, kur dzīvo Dzintra un Jānis Boktas, iemēģinām roku golfa spēlē. Tā patiesi ir nesteidzības, iekšēja miera un precizitātes spēle. Saimnieki jaunajā mājā jurģus svinējuši februārī. Dzintra stāsta, ka vīrs šo patiesi skaisto vietu spējis ieraudzīt pat tad, kad tā slēpusies krūmos. Šodien no tiem nav ne vēsts. Vējā šūpojas slaidie bērzi, gaumīgi plašajā teritorijā izvietota saimniecības ēka, pirts, atpūtas vieta un katlumāja. Uz augstākā pakalna blakām vareniem dzirnakmeņiem rasta vieta jāņuguns mucai augsta staba galā. Māja un pārējās ēkas esot tapušas 14 gadu laikā. Skaistas, pārdomātas, sakārtotas ir “Birzītes”.
“Strautmaļu” mājās tikko svinētas kāzas, iespējams, tāpēc saimniece Anna Pape mūs sagaida tautiski izšūtā blūzē un priekšautā. Izrādās, ka šī māja ir pagastā visvecākā, Anna un viņas vīrs Dzintars to atguvuši pirms desmit gadiem. Šodien nekas par vecumu neliecina. Arī šī sēta tāpat kā daudzas citas ir piemērs saimnieku neatlaidīgajam darbam.
“Sākumā nezinājām, kā rīkoties, tad nolēmām, ka dzīvojamo ēku apšūsim ar dēlīšiem – izskatīsies kā jauna. Sakopām dārzu, izveidojām puķu dobes, tagad patīk gan pašiem, gan ciemiņiem,” saka Anna un steidz stāstīt, ka jaunais pāris, kas dzīvo ārzemēs, bet kāzas svinējuši Latvijā, guldināts senlaicīgā pirtiņā, un mičošana notikusi pie dīķa sveču gaismā.
Tūlīt pēc kāzām “Strautmaļos” sācies siena laiks, jo trim slaucamām govīm un citiem lopiem ir vienalga – kāzas vai ikdiena, jo silēm jābūt pilnām. Saimnieki lauksaimniecībā izmantojamās platības arī iznomā, bet ar kaimiņiem kooperējas, ja vajag tehniku.
(Turpmāk – vēl)
