Sākums 20.jūlija numurā. Teika vēstī, ka Ranka savu nosaukumu ieguvusi no Tālavas virsaiša Tālivalža dēla Rameķa vārda, kas šo novadu pārvaldījis senatnē.
(Sākums 20., 22., 27.jūlija, 3. un 5.augusta numurā)
Teika vēstī, ka Ranka savu nosaukumu ieguvusi no Tālavas virsaiša Tālivalža dēla Rameķa vārda, kas šo novadu pārvaldījis senatnē. Pirmās rakstītās ziņas par Ranku rodamas 1528.gadā.
Rankai pāri brāzušie dažādi vēji, bet šodien pagasta dzīvi kopā ar iedzīvotājiem veido Rankas pašvaldības vadītājs Jānis Antaņevičs. Dažu gadu laikā, kopš viņš pēc pārtraukuma atkārtoti ievēlēts padomes priekšsēdētāja amatā, pagastā vērojama izaugsme.
“Pašam jārāda pozitīvs piemērs, tad būs arī sekotāji. Ir vajadzīga liela pacietība, prasme sarunāt, arī maksimāla stingrība, lai kaut ko panāktu, jo cilvēkiem par vienu un to pašu ir dažādi uzskati,” saka J.Antaņevičs.
Pa ceļam uz pagasta padomes ēku, kur mastos plīvo Latvijas un Eiropas Savienības karogs, pašvaldības vadītājs norāda, ka jūlija pirmajā pusē valsts komisija pieņēmusi ekspluatācijā akciju sabiedrības “Rankas piens” jauno pilnpiena produkcijas cehu. Ceļa pretējā pusē pretim pienotavai jau nolūkotā laukumā “Rankas piens” paredzējis būvēt nelielu degvielas uzpildes staciju. Rosība valda arī kultūras namā, kur SIA “RCI – Gulbene” strādnieki veic pārbūvi. Svinīgu atklāšanas pasākumu plānots organizēt septembrī, protams, ja paspēs veikt plānots darbus.
Padomes ēkā priekšsēdētājs izrāda telpas, kas iekārtotas, lai sociālā darbiniece Svetlana Zīlīte varētu uzklausīt apmeklētājus. “Vēl jālabiekārto viena telpa, tad visu būsim sakārtojuši atbilstoši mūsdienām,” saka J.Antaņevičs.
Sākas pils atdzimšana
Pagasta centrā atrodas Rankas muižas 6,4 hektāru lielais parks, kura teritorijā ir divi dīķi, ko savieno mazā Rankas upīte, novadot ūdeņus uz Gauju. Parkā – muižas drupas. Vēstures liecības stāsta, ka Rankas muižas centrs sācis veidoties ap 1724.gadu, bet pagājušā gadsimta divdesmitajos gados muižas zeme un ēkas sadalītas dažādām vietējas nozīmes biedrībām un organizācijām. Muižu ar tās apkārtējām ēkām un zemi ieguvusi Valsts Rankas mājturības skola, bet septiņdesmito gadu sākumā toreizējai Rankas 13. profesionāli tehniskajai skolai uzcelts jauns mācību korpuss, tāpēc muiža praktiski nav izmantota. Tās ēka cieta divos ugunsgrēkos 1986. un 1990.gadā. Ilgu laiku drupas stāvēja pamestas un nevienam nevajadzīgas, vēlāk tās iegādājās uzņēmīgi ļaudis – SIA “AMG Eksports” īpašnieki Gunita un Andis Āboli, solot, ka darīs visu, lai atjaunotu muižu, sakārtotu parku un citas muižas kompleksa ēkas. Sākotnēji rancēnieši ar neuzticību vērojuši jauno muižas saimnieku rosību, bet šodien, redzot, cik daudz paspēts paveikt, domas mainījuši. Ir sakopts parks, uzbūvēts senlaicīgs akmens tilts, muižas mūri atbrīvoti no drupām. Līdz rudenim iecerēts tiem uzlikt pagaidu jumtu. Vienā saimniecības ēkā nākotnē iekārtos telpas tūristiem, bet muižu ar velvēm, kas esot zemākās Baltijā, atjaunos maksimāli līdzīgu, kāda tā bijusi sākotnēji. Iegādāts arī muižas kādreizējais alus brūzis. Iespējams, ka pēc gadiem varēsim nogaršot arī Rankas pils alu. Tā sola Anda tēvs Andris Ābols, kas vada un pats piedalās būvniecības darbos.
Veido intensīvo augļu dārzu
Zemnieku saimniecības “Vecpāpani” saimnieks Māris Brencis pievērsies augļu koku un ogu audzēšanai. Pushektāra platībā viņš veido intensīvo augļu dārzu, kurā iestādītas puspundura ābeles “Auksis” un “Antajs”. 0,3 hektāru platībā Māris iestādījis vairāku šķirņu avenes. Rudenī tās stādīšot vēl 0,7 hektāros. Jaunā aveņu dārza veidošanai viņš izmanto mātes augus. Pagaidām avenes vēl neesot devušas lielu peļņu, jo pērn realizējis tikai 150 kilogramus ogu. Māris bilst, ka tas esot tikai sākums.
“Cenšos iegādāties aveņu komercšķirnes, kas ir piemērotas eksportēšanai. Arī ķimikālijas kaitēkļu apkarošanai izmantoju nelielā daudzumā. Stādījumus esmu miglojis divas reizes, bet pēc ogu ienākšanās vajadzēs to darīt trešo reizi, jo jauno dzinumu galos ir daudz laputu,” prāto saimnieks un piedāvā nogaršot ogas, lai salīdzinātu, kuras šķirnes avenes garšīgākas. Šobrīd viņš izvēlējies trīs – “Skromņica”, “Meteors” un “Ottava”. Pēc novākšanas ogas ir jāatdzesē, tikai tad tās var transportēt uz realizācijas vietu. Domājot par biznesa paplašināšanu perspektīvā, Māris izbūvējis ogu dzesētavu, tajā tiek uzturēta nemainīga gaisa temperatūra.
Kopumā “Vecpāpaniem” ir 29,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 11 hektārus saimnieki iznomā zemnieku saimniecībai “Ķelmēni”.
Ar nelauksaimniecisko ražošanu pagastā nodarbojas arī Jānis Dūte, kas Kaudžu purvā ne tikai iegūst kūdru, ko eksportē uz Vāciju un Spāniju, bet divu hektāru platībā audzē dzērvenes. Pagastā darbojas septiņi kokapstrādes uzņēmumi un trīs mazās spēkstacijas uz Gaujas, kas radījušas plašas diskusijas sabiedrībā.
Raksturo daudzveidīga kultūrvide
Pagastu raksturo arī kultūrvide, ko veido pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem. Piemērs tam ir abas skolas – Rankas un Rēveļu pamatskola, kas iesaistās dažādos projektos, gūstot panākumus, organizējot kultūras pasākumus kopā ar kultūras nama mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Ir arī divas bibliotēkas, kuru darba rādītājs ir lasītāju skaits. Piemēram, Rankas bibliotēku gadā apmeklē 2460 lasītāji. Kopumā izsniegtas 8106 grāmatas. Gada laikā bibliotēka no pašvaldības saņēmusi 4106 latus, apstiprinājumu guvuši arī vairāki projekti par 255 latiem. Ir arī brīvprātīgie ziedojumi – 96 lati. Jaunas grāmatas iegādātas 729 latu vērtībā, bet laikraksti un žurnāli abonēti par 413 latiem. Bibliotēkas nenodarbojas tikai grāmatu apmaiņu. Tur notiek arī citas aktivitātes. Piemēram, Rankas bibliotēkā izveidots rokdarbnieču klubs. Tā dalībnieces pulcējušās 11 nodarbībās, lai mācītos izgatavot salvetes, marmorēt, apgleznot stiklu, veidot mīkstās rotaļlietas, mezglot. Regulāri vienā vai otrā bibliotēkā ir kāda izstāde – liecība tam, cik Rankā ir daudz talantīgu cilvēku.
Pēc remonta kultūras aktivitātes atsāksies kultūras namā, kur mēģinājumos pagājušajā sezonā pulcējās septiņi mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi – kopā 94 dalībnieki.
Rankas pagasts ir dzimtā puse daudziem plaši pazīstamiem cilvēkiem. Par viņiem stāsta novadpētniecības materiāli, kuros rodama informācija par tautskolotāju un diriģentu Jāni Pirro, rakstnieku Kārli Kraujiņu, arhitektu Augustu Raisteru, dzejnieku un žurnālistu Ēriku Raisteru, dziedātāju Maiju Krīgenu, aktieri Uldi Pūcīti un citiem.
Vēlas izveidot nelielu muzeju
J.Antaņevičs pagasta skates dienā iejutās autovadītāja lomā. Braucām pa ceļu, kas ved cauri daudzdzīvokļu mājām “Gatvēm” un salīdzinām, kā bija pirms vairākiem gadiem, kad pie vienas vai otras mājas nezāļu galotnes sniedzās līdz pirmā stāva logiem. Problēma – malkas novietošana, jo iedzīvotāji izvēlējušies alternatīvo apkures sistēmu. Skaistāks kļuvis arī Rēveļu ciematiņš, kurā par sakoptību jāaizrāda tikai vienas mājas iedzīvotājiem.
Individuālās saimniecības “Ķieģeļceplis” pagalmā sastopam tikai saimnieci Genovefu Areni, jo visi pārējie ģimenes locekļi rosās siena pļavā. Genovefa ir Druvienas pamatskolas direktore, tāpēc par kārtību sētā gādājot no darba brīvajā laikā. Saimniece nenoliedz, ka esot nogurusi, jo cēlusies četros rītā, lai dotos peļņas darbā – lasīt zemenes. “Ķieģeļceplī” Genovefa un Roberts Areni saimnieko kopā ar vīra brāļa ģimeni. Ērtības labad vecajai ēkai klāt piebūvēta jauna divstāvu dzīvojamā māja. Tagad – katram savas ieejas durvis un darbu dalīšana.
“Kalna – Dukuļos”, kur dzīvo Rēveļu pamatskolas direktores Daigas Melbergas ģimene, dobē krāšņi uzziedējušas daudzkrāsainas anemones. “Puķes neesmu stādījusi tāpat vien. Katra saistās ar kādu dzīves notikumu, kas stāsta vērts,” saka Daiga, izrādot dārzu. Tajā starp augļu kokiem un ogu krūmiem raduši vietu seni darbarīki, kas rūpīgi atjaunoti un nokrāsoti. Daiga atklāj, ka cerot kādreiz izveidot nelielu muzeju, veltītu savai dzimtai. Klausos apņēmībā un domāju, cik daudz šādu muzeju varētu izveidot, jo ikviens cilvēks ir pelnījis būt pamanīts.
(Turpmāk – vēl)
