Taisnā ceļa posmā notiek traģiska autoavārija. Neatbildēts bieži vien paliek jautājums, kāpēc tā noticis.
Taisnā ceļa posmā notiek traģiska autoavārija. Neatbildēts bieži vien paliek jautājums, kāpēc tā noticis. Ceļu policija, apkopojot statistiku, apzina “melnos punktus” Latvijas autoceļos. Vai arī Gulbenes rajonā ir šādi punkti, kur biežāk nekā citur notiek autoavārijas? Autovadītāji nosauktu ne vienu vien.
“Dzirkstele”, veicot nelielu aptauju, noskaidroja, ka visuzmanīgāk ir jābrauc pa Gulbenes – Litenes, Gulbenes – Šķieneru un Gulbenes – Smiltenes šoseju. Vairākās vietās šajos ceļa posmos autoavārijas notikušas vairākkārt. Šajās vietās var redzēt noliktus ziedus, iedegtas piemiņas svecītes. Nekur Gulbenes rajonā pagaidām nav likti krusti traģisku autoavāriju vietās.
Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Dzintars Čerbakovs laikrakstam saka, ka Gulbenes ceļu policijas statistika neapstiprinot, bet arī nenoliedzot autovadītāju viedokli. Tomēr policija neuzskata, ka Gulbenes rajona autoceļos būtu “melnie punkti”, kur ceļu satiksmes negadījumu statistika būtu satraucošāka nekā citviet.
Iedzīvotāji “melnos punktus” uzskata par mistiskām vietām Latvijas kartē, kur zemes enerģija veicina avārijas situāciju rašanos uz autoceļiem. Savukārt Dz.Čerbakovs ir pārliecināts, ka autoavārijas visbiežāk notiek autovadītāju neuzmanības dēļ.
“Avārijas notiek burtiski visur. Jebkurš ceļa posms var nest nelaimi, ja transporta līdzekļa vadītājs nebūs uzmanīgs. Ne vienmēr arī transporta līdzeklis ir labā tehniskā kārtībā. Varbūt vadītājam trūkst pieredzes vai ir sēdies pie stūres alkohola reibumā? Tas veicina avārijas situāciju rašanos. Tāpat arī gadījumi, kad stūri uztic mazgadīgiem bērniem. Cilvēki rīkojas pārgalvīgi, kad domā, ka ar viņiem nekas ļauns nevar notikt. Bet ar katru var notikt nelaime, ja rīkojas vieglprātīgi,” saka viņš.
Vienīgais negaidītais faktors, kas var izraisīt autoavāriju, esot sadursme ar meža dzīvniekiem. Tomēr nenāktu par ļaunu lielāka uzmanība. “Ceļa zīmes tomēr mudina uzmanīties. Vadot automašīnu naktī vai vakaros, autovadītājiem būtu jāuzmanās vairāk un jāsamazina braukšanas ātrums, jo nevar zināt, no kuriem krūmiem priekšā var izlēkt dzīvnieks,” saka Dz.Čerbakovs. Viņš uzsver, ka meža zvēri sevišķi aktīvi ir vasarā, jo nav nekādu ierobežojumu un šķēršļu, lai brīvi pārvietotos.
Gulbenes rajonā šogad sešos mēnešos bijis 151 ceļu satiksmes negadījums bez cietušajiem un bojā gājušajiem. Tas ir par vienu negadījumu mazāk nekā pērn. Cietuši šogad ir 30 cilvēki, pērn – 11. Cietušo skaitā šogad ir arī divi bērni, bet pērn pirmajos sešos mēnešos nebija neviena šāda gadījuma. Šogad ceļu satiksmes negadījumos bojā ir gājuši četri cilvēki, pērn šajā laika posmā – seši.
“Tuvojas jaunais mācību gads, un vecākiem jāsāk bērniem atgādināt ceļu satiksmes noteikumus. Statistika liecina, ka mācību gada sākumā valstī notiek sevišķi daudz negadījumu, kuros cieš bērni. Arī autovadītājiem šajā laikā jābūt uzmanīgākiem nekā citkārt,” saka Dz.Čerbakovs. Viņš novēl, lai sabiedrībai kopumā izdotos sekmēt negatīvās statistikas mazināšanos.
Pirmajā pusgadā valstī ir reģistrēti gandrīz 24 000 ceļu satiksmes negadījumu – par 4000 vairāk nekā pērn. Šogad uz autoceļiem ir gājušas bojā 207 personas, par 30 vairāk nekā pērn. Ievainojumus guvušas 3000 personas, tas ir par 216 vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada šo pašu laiku.
