Pieejamu vidi izmanto aptuveni 80 procenti sabiedrības, tie ir cilvēki ar invaliditāti, mātes vai tēvi ar bērnu ratiņiem, cilvēki, kuri guvuši īslaicīgu traumu, veci cilvēki, mazi bērni.
Pieejamu vidi izmanto aptuveni 80 procenti sabiedrības, tie ir cilvēki ar invaliditāti, mātes vai tēvi ar bērnu ratiņiem, cilvēki, kuri guvuši īslaicīgu traumu, veci cilvēki, mazi bērni, kā arī cilvēki, kam patīk ērti un viegli pārvietoties pa lēzenām slīpnēm, nevis stāvām kāpnēm.
Latvijas Būvniecības likums nosaka, ka vides pieejamība ir iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai. Latvijas būvnormatīvā “Publiskas ēkas un būves”, kas ir spēkā ar 2001.gada 1.janvāri, ir skaidri noteiktas prasības, kas jāievēro, būvējot sabiedriskas ēkas, lai nodrošinātu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām.
Ēkām ir jābūt pieejamām ikvienam, īpaši – sabiedriskām ēkām, kas būvētas, renovētas vai rekonstruētas kopš 2001. gada, saskaņā ar Latvijā pastāvošo likumdošanu. Lielākā problēma ir tā, ka daļa uzbrauktuvju ir veidotas, lai gūtu apstiprinājumu, ka norma ir izpildīta, bet nav ņemts vērā, vai uzbrauktuvi tiešām ir iespējams izmantot. Ja ēkai ir uzbrauktuve invalīdu ratiņiem, to izmantos arī jaunās māmiņas un tēvi ar bērnu ratiņiem. Tas būtu tikai cilvēciski, ka māmiņa ar bērna ratiņiem varētu iekļūt veikalā.
