Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī sāk ziedēt dāliju ekspozīcija. Pavisam kolekcijā ir vairāk nekā 150 dāliju šķirnes.
Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD) Salaspilī sāk ziedēt dāliju ekspozīcija. Pavisam kolekcijā ir vairāk nekā 150 dāliju šķirnes.
“Lielākā daļa šobrīd ir aplūkojama pie botāniskā dārza galvenajiem vārtiem. Šī kolekcija ir NBD darbinieces Veltas Amatnieces pārziņā,” informē NBD ekspozīciju un kolekciju kurators Andrejs Svilāns.
Savvaļā dālijas aug Centrālamerikas kalnos, kur var sasniegt pat sešu metru augstumu. Tās gadsimtiem ilgi izmantotas ne tik daudz kā dekoratīvas puķes, bet praktiskām vajadzībām. Dāliju gumi satur polisaharīdu – inulīnu (cietei līdzīga viela). Centrālamerikā dāliju gumus izmanto pārtikā un pat cukurrūpniecībā. Literatūrā sastopamas ziņas arī par dāliju ziedu izmantošanu salātiem. Dāliju garos, dobos stublājus acteki esot lietojuši pat kā ūdensvada caurules.
A.Svilāns stāsta, ka pirmo reizi Eiropā (Madrides botāniskajā dārzā Spānijā) dālijas ieveda 1789.gadā no Meksikas. Jauno augu nosauca “dahlia”, tā godinot mirušo zviedru botāniķi un Linneja skolnieku Andersu Dālu (1751-1789). Pēc vairākiem gadiem vācu dabaspētnieks Vildenovs par godu 1802. gadā mirušajam Pēterburgas profesoram Dr.Georgam ģinti nosauca “georgina”. Kopš tā laika augu sauc abos nosaukumos. Arī Latvijā dālijas (tā būtu pareizi) sauc gan par dālijām, gan ģeorģīnēm, gan jorģīnēm un jurginēm. Lieli nopelni šīs kultūras popularizēšanā un ieviešanā Latvijā un tolaik arī visā cariskajā Krievijā ir Rīgas dārzniekam J.Cigram.
Ilgstošas selekcijas rezultātā izveidoti vairāki tūkstoši dāliju šķirņu. Lai viestu lielāku skaidrību, dālijas pēc ziedu formas iedala vairākās grupās: klajās (vienkāršās), puskuplās, kuplās, krizantēmu, šķeltziedu, pomponu, lodveida, platziedu, kaktusu un platziedu – kaktusu dālijas. Vairākus desmitus jaunu šķirņu ir izveidojuši arī latviešu selekcionāri.
