Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju esot pārliecinātas, ka dzīve pēdējo 15 gadu laikā ir pasliktinājusies.
Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju esot pārliecinātas, ka dzīve pēdējo 15 gadu laikā ir pasliktinājusies. Tā vēsta pēdējā sabiedriskās domas izpētes centra veiktā aptauja. Īpaši šī informācija aktualizējusies tieši šobrīd, ja atskatāmies uz 15 gadu vēsturi. Tieši tik daudz gadu pagājis no Atmodas pirmajiem elpas vilcieniem. 1989.gada 23.augusts, kad trīs Baltijas valstu tautas izveidoja dzīvu cilvēku ķēdi brīvības idejas vārdā, lai to sadzirdētu pasaule, protams, paliks vēsturē kā neatkārtojams notikums. Tieši toreiz cilvēki tik ļoti ticēja labākai nākotnei, un paradokss, ka tieši pēc 15 gadiem lielāka daļa iedzīvotāju nonāk pie secinājuma, ka dzīve ir kļuvusi sliktāka.
Augusts mūsu tautas vēsturē iezīmējies vēl ar vienu nozīmīgu atmodas datumu, jo tieši šajā datumā pirms 13 gadiem (arī kāds nozīmīgs skaitlis) augstākās padomes deputāti pieņēma konstitucionālu aktu par Latvijas kā neatkarīgas valsts statusu. To dienu es ļoti labi atceros, varbūt cilvēciska faktora dēļ, jo tieši šajā datumā manam tēvam ir dzimšanas diena. Arī toreiz mēs sēdējām pie tradicionālā latviešu viesību galda un es labi atceros šīs sarunas, pilnas emocionāla pacēluma. Un pēc mana tēva vārdiem, ka beidzot viņš ir piedzīvojis šo dienu, es domāju, kamols kaklā bija katram. Jā, protams, tās bija emocijas, bet arī liela tautas ticība, kas 15 gadu laikā drupināta pa gabaliņam vien, līdz no tās atlicis pavisam maz. Un kā gan lai tā nebūtu, ja pēdējā laikā nākas vilties pat prezidentē, kurai kā politiķei tautas acīs vienmēr ir bijusi liela autoritāte. Peripetijas ar eirokomisāres Ingrīdas Ūdres izvirzīšanu un prezidentes izteikumi šajā saistībā rada bažas, ka mūsu valstī demokrātija un vārda brīvība patiesi tiek apdraudētas. Pēc šiem notikumiem nebūtu jābrīnās, ka Latviju atzīst par korumpētu valsti.
Tomēr šo augusta zīmīgo datumu priekšvakarā gribas pateikt arī ko optimistiskāku. Ja arī šķiet, ka nekas mūsu Latvijā nemainās uz labo pusi, tad domas mainās, ja ir ar ko salīdzināt. Šāda atskārsme man radās, ciemojoties kaimiņos – Pleskavā. Šobrīd viņi savā attīstībā ir tur, kur mēs bijām pirms 10 gadiem.
