8.oktobrī pensionāri no visas Latvijas ar Latvijas pensionāru federācijas atbalstu pulcējās Rīgā, Kongresu namā, lai pavēstītu valdībai un Saeimai par savu smago sociālo stāvokli.
8.oktobrī pensionāri no visas Latvijas ar Latvijas pensionāru federācijas (LPF) atbalstu pulcējās Rīgā, Kongresu namā, lai pavēstītu valdībai un Saeimai par savu smago sociālo stāvokli.
Ziņojumu nolasīja LPF priekšsēdētāja Aina Verze. Tika atzīmēts, ka lielākā daļā pensionāru saņem pensiju, kas ir mazāka par iztikas minimumu.
LPF domes locekle Aija Kušķe, pārstāvji no novadiem – Sofija Zujeva, Biruta Jemeļjanova un šā raksta autors – uzsvēra, ka ar šādu pensiju pensionāri nespēj nomaksāt arvien lielākos pakalpojumu tarifus, saņemt pienācīgu medicīnisko palīdzību, samaksāt īres maksu denacionalizētajās saimnieku mājās, tāpēc viņiem draud dzīve uz ielas.
Sanāksmē runāja arī labklājības ministre Dagnija Staķe, veselības ministrs Rinalds Muciņš, kura runu pensionāri uzņēma ar neapmierinātību. Piedalījās arī partijas “Jaunais laiks” pārstāve Silva Bendrāte, tēvzemietis Pēteris Tabūns. Viņi deklarēja, ka dara visu, lai atvieglotu pensionāru smago sociālo stāvokli, bet nav līdzekļu.
Lai saprastu, kāpēc tā noticis, jāatskatās vēsturē. Pēc Otrā pasaules kara viss bija sagrauts, izpostīts. Pēckara paaudze, kas tagad veido lielāko daļu pensionāru ar zemām pensijām, ieguldīja milzīgu darbu, lai visu atjaunotu. 26 pēckara gados un līdz pat privatizācijai tika radītas milzīgas materiālās vērtības. Tika uzceltas ražotnes – Rīgas elektrovilcienu, dīzeļu, elektrospuldžu un mikroautobusu rūpnīca, Valmieras stikla šķiedras un Daugavpils sintētisko šķiedru rūpnīca. Šo sarakstu varētu turpināt, tajos strādāja tūkstošiem strādnieku. Rezultātā ekonomistu aprēķini rāda, ka tika radītas vērtības 34 miljardu dolāru apmērā.
Kā valdošā elite novērtēja pensionāru ieguldīto darbu? Pensionāru ieguldītais darbs tika novērtēts no 40 santīmiem līdz latam mēnesī (maiņas kurss 1:200). Privatizācijas rezultātā visas vērtības tika privatizētas par dažiem simtiem miljonu latu, bet pensionāri par savu darbu nesaņēma ne santīma. Tagad privatizētāji savu darbu vērtē tūkstošos latu un pensijas saņem simtiem latu.
Mūsu rajonā no 5725 pensionāriem 94,7 procenti saņem pensiju, kas ir mazāka par iztikas minimumu.
Pensionāru sanāksmes dalībnieki pieņēma rezolūciju:
1. Labklājības ministrei D.Staķei atjaunot darba grupu “Likums par valsts pensijām” izmaiņu projekta izstrādāšanai, lai atkārtoti izvērtētu piemaksas pie pensijas nepieciešamību.
2. Nodrošināt pensijas lielumu vismaz 100 latu apmērā (ar 2006.gada 31.decembri).
3. Latvijas valdībai paredzēt pāreju uz obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu.
4. Pensiju piemaksu paredzēt pensionāriem ar pensiju līdz 105 latiem un ar darba stāžu līdz 1996.gadam ne mazāk kā 20 gadiem.
5. Medicīnas nozarei no valsts budžeta paredzēt ne mazāk kā 7 procentus no IKP.
6. Veikt medicīniskās aprūpes sistēmas sakārtošanu, nodrošinot pacientu ātru un kvalitatīvu apkalpošanu neatkarīgi no dzīvesvietas.
7. Palielināt diagnožu skaitu kompensējamo medikamentu sarakstā, ietverot tajā arī vecuma izraisītās slimības.
8. Nodrošināt medicīnas aprūpes sistēmu ar lietišķiem vadītājiem, kuri racionāli un rentabli apsaimniekotu iedalītos līdzekļus un materiālās vērtības.
9. Lūgt Valsts prezidentei personiski kontrolēt Nacionālās rīcības plāna nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai reālu izpildi.
