Centriskās partijas “Latvijas Zemnieku Savienība” Gulbenes nodaļa ir ar ilgu priekšvēsturi, taču atjauninātā sastāvā atsākusi aktīvu darbību pirms četriem gadiem. Šobrīd rajonā ir 16 šīs partijas biedri.
Centriskās partijas “Latvijas Zemnieku Savienība” Gulbenes nodaļa ir ar ilgu priekšvēsturi, taču atjauninātā sastāvā atsākusi aktīvu darbību pirms četriem gadiem. Šobrīd rajonā ir 16 šīs partijas biedri.
Uz sarunu ar “Dzirkstelei” atnākuši četri – partijas Gulbenes nodaļas vadītājs, Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs un rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Raģelis, Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis, Tirzas pamatskolas direktore Dzintra Ceriņa un Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētājs Staņislavs Gžibovskis.
Vai arī jūsu partija gatavojas vietējo pašvaldību vēlēšanām Gulbenes rajona pagastos un pilsētā?
Māris R.: – Mēs esam politisks spēks. Viss būs atkarīgs no mūsu aktivitātes un iedzīvotāju atbalsta. Centīsimies pēc iespējas vairāk pašvaldību teritoriju iekļaut savā redzeslokā. Mūsu partija neatbalsta vadoņu principu. Mēs aicinām politiķus atteikties no personiskām ambīcijām un strādāt valstij, nevis partijai. Mūsu darbības akcents ir lauki. Gribam veicināt straujāku ekonomisko attīstību Gulbenē un rajona pagastos. Latvijas Zemnieku savienība vēlas būt saliedētājspēks šajā procesā, kas kontrolē situāciju un nodrošina, lai neviens “ķēdes posms” netiktu izrauts no kopējās attīstības.
Gunārs C.: – Mūsu partijas programmā ir ierakstīts, ka pēc iespējas vairāk cilvēku jāiesaista politiskajā darbībā. Nepietiek tikai kritizēt, ja cilvēks jūt sevī spējas darboties, tad tas jādara. Tā var būt mūsu vai kāda cita partija. Neuzskatām sevi par visgudrākajiem, kas spēj atrisināt jebkuru problēmu. Mēs esam gatavi sadarboties ar citām partijām ar mērķi, lai pilsētā un pagastos dzīve ietu augšup. Esam pret varas centralizāciju.
Dzintra C.: – Vēlēšanās mūsu partijai jāpiedalās mērķtiecīgi. Man šajā ziņā ir politiska pieredze. Trīs reizes esmu vadījusi vēlētāju apvienību “Pagastskola”, vienmēr esmu guvusi iedzīvotāju atbalstu.
Māris R.: – Kārtējās vēlēšanas nenozīmē, ka vietējās pašvaldībās viss ir jāmaina un jāsāk darbs no nulles. Ir jādomā par stabilitāti, par to, lai pašvaldības vadītu zinoši vadītāji, kas turpmākai lauku attīstībai spēj organizēt darbu komandā. Mums ir jābūt atklātiem, jāapstājas, jānovērtē paveiktais Gulbenes rajonā, pilsētā. Darba augļi ir redzami ik uz soļa. Mēs redzam, ka Gulbene un rajons attīstās. Lepojamies, ka tieši Latvijas Zemnieku savienība bijusi iniciatore konkursam par sakoptāko Latvijas pagastu. Šo tradīciju godājam tāpat kā daudzus citus labus aizsākumus Gulbenes rajonā, kas jāturpina.
Kādas ir idejas, kuras akcentēsiet gaidāmajās vietējo pašvaldību vēlēšanās?
Māris R.: – Laikam esam vienīgie, kas strikti iestājas pret piespiedu administratīvi teritoriālo reformu. Pilsētai būs labāk, bet kas notiks ar laukiem? Tas ir mūsu vadmotīvs – nepieļaut šo reformu, izskaidrot tiem, kas to vēl nesaprot, kādas graujošas sekas laukiem var radīt šī reforma, ja tās realizācijai netiks piešķirti papildu līdzekļi un ja nebūs pienācīgi sakārtota infrastruktūra. Esmu pārliecināts – kā būs jauna valdība, pirmais dienas kārtības jautājums būs administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas paātrināšana.
Staņislavs G.: – Nav iedomājama dzīve bez laukiem, bez zemniekiem, bez attīstības. Tas viss ir jāredz kompleksi. Administratīvi teritoriālā reforma laukos nedrīkst notikt piespiedu kārtā. Ja kādi pagasti vēlas apvienoties, lai tas notiek brīvprātīgi, dabiski. Piespiedu kārtā īstenotas reformas nozīmē laukus pakļaut iznīkšanai. Attīstīsies tikai novadu centri, bet attālākās teritorijas lēnām izmirs.
Dzintra C.: – Mēs realizējam Latvijas Zemnieku Savienības idejas par to, ka laukiem ir jāpastāv ar mazām un lielākām skolām. Ja notiks sasteigta administratīvi teritoriālā reforma, laukos zudīs skolas, zudīs tautskolas. Bet iedzīvotājiem ir vajadzīgas zināšanas! Lauki – tas ir valsts stūrakmens, tā ir ražošana un vide. Tā ir bērna tuvība videi. Tikai lauku skolā mēs varam iemācīt skolēnam motivāciju darboties tā, kā to dara mazpulku kustībā. Šo kustību ir aizsācis Kārlis Ulmanis un veiksmīgi turpina Latvijas Zemnieku savienība. Mūsu bērni ir tie, kas paliks laukos kā darītāji, kā ražotāji. Kādi ir ceļi? Tādi paši kā pirms 40 gadiem, jo arī toreiz es autobusā no Tirzas līdz Gulbenei braucu stundu un desmit minūtes. Kad iesēžos autobusā, gribas kāpt ārā, jo liekas, ka kājām aiziešu ātrāk.
Kā panākt, lai valsts attieksmē pret laukiem un lauku cilvēkiem nezustu cilvēciskā saikne?
Gunārs C.: – Latvijā būtu jāpēta apdzīvotības struktūra. Pagaidām neviens nav pateicis, cik valstī būs centru, ko plānots attīstīt. Vai tās būs tikai pilsētas? Vai tie būs arī lauku centri? Kas notiks ar viensētām? Pasaules prakse piedāvā dažādus risinājumus, tomēr Latvijai tuvākā ir Eiropas pieredze, subsidējot lauku teritoriju sakārtošanu, ainavu kopšanu, kas sekmē cilvēku palikšanu laukos un viensētu saglabāšanos. Latvijas Zemnieku savienība iestājas gan par lauku, gan par mazpilsētu attīstību. Tas nozīmē, ka nauda valstī ir jāpārdala. Taču pagaidām tas nav izdevies, jo naudu vajag vēl daudz kam citam. Ir jāsāk sakārtot lauku infrastruktūru, tas nozīmē, ka, pirmkārt, ir jāsakārto ceļi. Pagaidām realitāte ir tāda, ka lielpilsētas bērns valstī ir gandrīz par 100 latiem vērtīgāks nekā lauku pagasta bērns. To redzam pēc pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbības principa.
Māris R.: – Mūsu uzdevums ir apgūt un izzināt iespējas, ko piedāvā Eiropas Savienība (ES) un nodrošināt vienlīdzīgas attīstības iespējas pilsētas un lauku iedzīvotājiem. Jā, mēs nobalsojām par iestāšanos ES un gaidījām, ka jau rīt mums būs vairāk naudas un pavērsies lielākas attīstības iespējas. Pašlaik ES atbalstu jūt aktīvākie, zinošākie, strādīgākie. Visai sabiedrībai šie cilvēki ir jāatbalsta, jo līdz ar viņiem ieguvēji būs visi. Attīstoties ražošanai, būs jaunas darba vietas, samaksātie nodokļi ieplūdīs valsts kasē. Tas savukārt palīdzēs nostabilizēties sociālajām garantijām valstī.
Staņislavs G.: – Iedrošināt lauku cilvēkus aktīvāk iekļauties valsts ekonomiskajā dzīvē – tas ir arī Latvijas Zemnieku savienības uzdevums. Gribu mudināt lauku cilvēkus būt aktīvākiem, izmantot ES strukturālo fondu līdzekļus. Šī nauda paver plašas iespējas sakārtot lauku vidi, attīstīt ražošanu.
Cilvēku aktivitāte varētu būt lielāka. Daudzi, iespējams, nezināšanas dēļ baidās rakstīt projektus, baidās bankās ņemt aizdevumus.
Dzintra C.: – Arodizglītības prestiža un nozīmes veicināšana – tas ir būtiski. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā arodskolām bija liels prestižs. Tās bija turīgas izglītības iestādes. Tagad Latvijā izglītības sistēmā ir noticis pārrāvums, jo sagatavotajiem lauku speciālistiem trūkst darba vietu. Ir jānodrošina mūsdienu tehnoloģijām atbilstoša materiāli tehniskā bāze visās lauku skolās.
