Pieņemts lēmums par Valsts meža dienesta reformu, ievērojami samazinot darbinieku skaitu. Reforma varētu notikt nākamā gada vidū.
Pieņemts lēmums par Valsts meža dienesta (VMD) reformu, ievērojami samazinot darbinieku skaitu. Reforma varētu notikt nākamā gada vidū.
VMD ģenerāldirektors Oto Žvagiņš sarunās ar virsmežziņiem atzinis, ka ir nobažījies, jo nelielā atalgojuma dēļ dienestu pamet labākie darbinieki. Valstij neesot līdzekļu algu paaugstināšanai, tāpēc rodamas iespējas iekšējās rezervēs.
Virsmežziņu domas par reformu atšķiras. Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis uzskata, ka šobrīd tiek veidota ažiotāža.
“Ja arī kādas reformas būs, tas nebūs nekas ārkārtēji jauns, jo tās notiek nepārtraukti. Virsmežniecība nav izņēmums, jo Gulbenē ir daudz piemēru, kad līdzekļu taupīšanas nolūkā likvidē kādu objektu vai štata vietu. Ir meklēti dažādi risinājumi, kā ar pašreizējiem līdzekļiem būtu iespējams strādāt efektīgāk,” saka A.Caunītis.
VMD ir izveidotas piecas darba grupas, kas pētīs iespējamos reformas ieguvumus un zaudējumus. Tās izstrādās variantus, kā apvienot mežniecības, tādējādi ekonomējot līdzekļus. Tiks apzināts, kādas problēmas radītu mežsargu skaita samazināšana. Galvenās ir atbildība par mežu atjaunošanu, ugunsdrošību mežos, koku zādzībām un citu.
Stradu mežniecības mežzinis Raivis Bērziņš tāpat kā Lizuma mežniecības mežzinis Pēteris Drozdovs bilst, ka pagaidām sarunas par VMD reformu ir baumu līmenī, tāpēc nevar apgalvot, ka saruks mežniecību un meža darbinieku skaits.
“Tas ir atkarīgs no valdības, VMD ģenerāldirektora rīcības un citiem faktoriem. Tomēr, ja reformu realizēs, tad, manuprāt, darbu zaudēs daudz cilvēku,” saka R.Bērziņš.
P.Drozdovs domā, nav pamata apgalvot, ka mazā atalgojuma dēļ jau šobrīd samazinās meža darbinieku skaits. Cilvēkam, kas dzīvo laukos, strādā un regulāri saņem algu, darba zaudējums nav patīkams.
A.Caunītis iekšējo rezervju meklēšanu nesaista ar samazināšanas procesu. Piemēram viņš min ugunsapsardzību mežos, kas joprojām paliek VMD pārraudzībā, nevis pilnībā ir nodota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Tas nozīmē, ka darbinieku skaita samazinājums šobrīd tikai radītu problēmas.
“Atrodoties Eiropas Savienībā, mums nav atļauts iegādāties no Krievijas lētu tehniku, arī ar gumijas zābakiem kājās nevaram doties cīņā ar uguni, ir vajadzīgs speciāls ekipējums un aprīkojums. Ja to izmantojam labākajā gadījumā sešus mēnešus gadā, bet pārējā laikā ne, tas nav ekonomiski, tāpēc valstij vajadzētu rast investīcijas, lai ugunsapsardzību mežos pilnībā nodotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārziņā,” saka A.Caunītis.
Virsmežzinis skaidro, ka ikviens meža darbinieks ir ieinteresēts saglabāt darba iespējas, tāpēc visi cītīgi mācās dažādos kursos, kārto kvalifikācijas eksāmenus, lai iegūtu sertifikātus, piemēram, par zināšanām kartogrāfijā, liegumu noteikšanā, slimību un kaitēkļu patoloģijā un tamlīdzīgi.
“Jo labāk kvalificēts speciālists, jo viņš vēlas saņemt augstāku atalgojumu, tomēr algas palielinājums vieniem nevar notikt uz citu rēķina,” saka A.Caunītis.
***
Fakti
Gulbenes rajonā šobrīd ir 7 mežniecības. Strādā 7 mežziņi un 7 mežziņu vietnieki, ir nodarbināti 28 mežsargi.
