Litenes pagastā mājā, kur kādreiz bijuši mājokļi skolotājiem, tagad ierīkoti divi sociālie dzīvokļi, lai gan vajadzētu vēl vairāk. Katrā dzīvoklī ir divas istabas un virtuve ar malkas apkuri.
Litenes pagastā mājā, kur kādreiz bijuši mājokļi skolotājiem, tagad ierīkoti divi sociālie dzīvokļi, lai gan vajadzētu vēl vairāk.
Katrā dzīvoklī ir divas istabas un virtuve ar malkas apkuri. Kurināmā novietošanai izbūvēts malkas šķūnis. Ēka atrodas Pededzes krastā, no tās paveras skaista ainava uz upes līci. Par kārtību mājas apkārtnē rūpējas tās iemītnieki. Mājokļu iekārtošanā iesaistījušās ne tikai pašvaldības iestādes, bet arī iedzīvotāji, atvēlot dažādas mēbeles, ledusskapi un citu. Iedzīvotāji maksā par komunālajiem pakalpojumiem un patērēto elektroenerģiju.
Pagasta sociālā darbiniece Dzintra Dzērve stāsta, ka pagasta padomes deputāti lēmumu par sociālo dzīvokļu nepieciešamību pieņēmuši pirms trim gadiem, bet iedzīvotāji tajā izmitināti nesen. Uz vienu dzīvokli pirmā pārvietota māte ar vairākiem bērniem, lai viņus pasargātu no agresīvā vīra un tēva, kurš nekur nestrādā, bet bērniem paredzēto pabalstu izmanto alkohola iegādei. Pirms tam ģimene dzīvojusi divu kilometru attālumā no pagasta centra. Otrā sociālajā dzīvoklī kopš oktobra izmitināti māsa un brāli.
Pagastā ir vairāki pensionāri, kam ar laiku radīsies nepieciešamība dzīvot iespējami tuvāk Litenes centram, lai būtu vieglāk viņus aprūpēt. Šobrīd pašvaldībā ir septiņi vecie vientuļie pensionāri, kuriem palīdz aprūpētāji.
“Litene nav izņēmums, kur, sākoties atmodai, daudziem cilvēkiem tika “izsists” pamats zem kājām. Daļa ļaužu spēja nostabilizēties, bet diemžēl ir kontingents, kas jau kopsaimniecības laikā bija “bikstāmi”, tāpēc nespēj pastāvēt šodienas dzīves apstākļos. Mani kā sociālo darbinieci uztrauc tas, ka šādās ģimenēs aug bērni. Cik iespējams, palīdzam viņiem,” stāsta Dz.Dzērve.
Krīzes situācijās bērnus no šādām ģimenēm lūdz palikt skolas internātā. Brokastu, pusdienu un vakariņu izdevumus viņiem atmaksā pašvaldība.
“Ja ģimenē, kur materiālie apstākļi ir ārkārtīgi trūcīgi, ir mazi bērni, vecākiem iesakām viņus uz nedēļu atstāt pirmsskolas izglītības iestādē, jo tur viņi ir pabaroti un aprūpēti. Arī par ēdināšanu jāmaksā tikai deviņi lati,” saka sociālā darbiniece.
Otro gadu, strādājot šajā amatā, viņa pārliecinājusies, ka progresējoša problēma ir atsevišķu cilvēku nevēlēšanās strādāt. Dz.Dzērve uzskata, ka, dzīvojot laukos, cilvēkam ir iespējams izaudzēt vismaz kartupeļus un saknes.
“Šobrīd pagasts saņem daudz un dažādu humāno palīdzību. Pirmām kārtām to dalām ģimenēm ar bērniem. Ja vajadzīgs, mums palīdz arī Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Gulbenes rajona komiteja. Arī pagastā izveidota LSK nodaļa. Par tās biedriem esmu iesaistījusi gandrīz visas māmiņas, kam ir bērni,” saka Dz. Dzērve.
