Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojā no pusotra gada laikā saņemtajām aptuveni 900 sūdzībām divas trešdaļas ir par pašvaldību amatpersonām.
Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojā (KNAB) no pusotra gada laikā saņemtajām aptuveni 900 sūdzībām divas trešdaļas ir par pašvaldību amatpersonām.
Par to Gulbenē, tiekoties ar rajona pašvaldību vadītājiem, informēja KNAB valsts amatpersonu darbības kontroles daļas vadītāja Ilze Jurča.
Lielākoties iedzīvotāji sūdzoties par pašvaldību lēmumiem. I.Jurča mudināja pašvaldību vadītājus neuztvert KNAB prasības kā slogu, jo šīs prasības ir formulētas likumos. To ievērošana ir obligāta, taču esot raksturīgi, ka pašvaldību darbinieki likumus nepārzina.
Soda, iedarbinot materiālās sviras
I.Jurča klāstīja, ka lielā daļā sūdzību paustā informācija ir apstiprinājusies. Par daudzām sūdzībām bijis skaidrs, ka korupcija ir bijusi, taču to pierādīt nav iespējams vai nu noilguma dēļ vai tāpēc, ka pašvaldībā dokumentos ir haoss. Viņa teica, ka KNAB bez ievērības un izskatīšanas neatstāj nevienu sūdzību, izskata arī anonīmās sūdzības.
I.Jurča norādīja, ka valstij ir tiesības prasīt atlīdzināt mantiskos labumus vai finansiālu ieguvumu, ko, interešu konfliktā būdams, pašvaldības darbinieks saņēmis amatu savienošanas kārtībā. Ja amatpersona labprātīgi nevēlas samaksāt valstij prasīto atlīdzību, tad to ir tiesības piedzīt civiltiesiskā ceļā. Savukārt vadītāju, kas nav laikus pamanījis un novērsis padoto darbinieku korupcijas risku, var sodīt administratīvi ar naudas sodu no 50 līdz 250 latiem.
“Ir daudz sūdzību par pašvaldību lēmumiem. Pašvaldībās pieņem visfantastiskākos lēmumus, kas ir pretrunā ar Pašvaldību likumā formulētajām pašvaldību funkcijām,” sacīja I.Jurča.
Nedrīkst lemt sev vai radiem par labu
Pašvaldībās un to iestādēs neievērojot, ka vadītājs nedrīkst pieņemt nekādus lēmums, no kuriem materiālu labumu gūst pats vai radi. I.Jurča stāstīja, ka kādā Kurzemes pašvaldības iestādē konstatēts – tā ir pārvērtusies par ģimenes uzņēmumu, kur mātes pakļautībā strādā dēls, divas meitas un divi znoti, savukārt citām personām ir tikai fona nozīme. Konstatējot šādus gadījumus, kā norādīja I.Jurča, sods ir neizbēgams.
Radinieku pieņemšana darbā pašvaldībā vai tās iestādē ir pieļaujama vienīgi tad, “ja draud palikt tukšas štata vietas”. Tādā gadījumā iestādes vadītājam savas funkcijas jādeleģē citam, piemēram, vietniekam. Pašvaldības vadītājs tādā gadījumā var deleģēt funkcijas domei vai pagasta padomei. Tajā pašā laikā esot jāapzinās, ka radinieku pieņemšana darbā vienalga no likuma viedokļa ir apšaubāma. “Ja kāds pie luksofora sarkanās gaismas paspēj ātri pārskriet ceļu, tas vienalga būs ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums,” salīdzināja I.Jurča.
Gulbenes rajona padomes izpilddirektore Guna Švika iebilda, ka laukos šādas situācijas ir neizbēgamas. Tirzas pamatskolas skolotāja Dzidra Ceriņa teica, ka tad jau amatpersona nedrīkst precēties un radīt bērnus. Savukārt Valsts izglītības inspektors Gulbenes rajonā Arnis Šķēls atzina, ka vieglāk ir šķirties no sievas, nekā izpildīt KNAB norādītās likuma normas.
“KNAB mērķis nav padarīt jūs – valsts un pašvaldību amatpersonas – rīcībnespējīgus. Mēs nesakām, ka jums pa ceļu jāiet taisni kā pa svītriņu, taču mēs sodīsim, ja šajā ceļā jūs mēģināsiet kaut ko sev iebāzt kabatā,” teica I.Jurča.
Jāievēro Informācijas atklātības likums
KNAB ieteikumi bija ikvienā pašvaldības iestādē izstrādāt savu ētikas kodeksu, noteikt kārtību jeb izstrādāt plānu interešu konfliktu risku novēršanai, kā arī izlikt pašvaldībā vai tās iestādē redzamā vietā šos dokumentus, lai iedzīvotāji tos redzētu. “Tas veicinās pozitīva imidža radīšanu,” saka I.Jurča.
KNAB korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītājs Jānis Circens Gulbenes rajona pašvaldību vadītājiem atgādināja, ka raksturīgās iedzīvotāju sūdzības ir par atklātības principa neievērošanu – neinformē par darbinieku štatu sarakstu, algām, par dažādām procedūrām, taču Informācijas atklātības likums to paredz.
Viņš arī ieteica, ka efektīvs līdzeklis korupcijas riska novēršanai ir darbinieku rotācija, taču to var īstenot tikai lielos kolektīvos, jo mazajos “nevar rotēt grāmatvede ar apkopēju un šoferi”.
Ētikas kodekss darbavietā, kā norādīja J.Circens, darbiniekiem palīdzēs izprast, kā rīkoties kaut vai dāvanu saņemšanas gadījumos. “Ja uzdāvināti ziedi, tos noliek publiskā vietā. Lai klients saprastu, ka lēmuma pieņemšanas objektivitāte nebūs atkarīga no tā, dos dāvanu vai nedos,” sacīja viņš.
J.Circens atcerējās gadījumu, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā kādas amatpersonas kabinetā skapī KNAB uzgāja pilnus plauktus ar alkoholu. Klausoties šo stāstījumu, gulbeniešu auditorija ironizēja, ka kolektīvā atkorķēta alkohola pudele vairs neliecināšot par interešu konfliktu.
Būt deputātam ir gandrīz vai nelaime
“Jūs – pašvaldības – esat vistuvāk tautai,” uzsvēra I.Jurča, skaidrojot iedzīvotāju aktivitāti, sūdzoties par vietvaras pārstāvjiem. Viņa arī uzsvēra, ka “to, kas notiek pašvaldībās, iedzīvotāji redz kā uz delnas”. Savukārt Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms izteicās, ka KNAB lielākoties sūdzas vieni un tie paši cilvēki. Pašvaldību vadītāji domā, ka šīs aktivitātes palielinās, tuvojoties vietējo pašvaldību vēlēšanām.
Saņemot KNAB darbinieces atbildes uz jautājumiem, Gulbenes rajona pašvaldību vadītāji noskaidroja, ka laukos būt deputātam ir “gandrīz vai nelaime”, kā to komentēja Daukstu pašvaldības vadītājs. Vairs nevarēs tāpat kā līdz šim no deputāta pirkt lēto malku vai pakalpojumu sniega tīrīšanā. Priekšroka jādod personai, kas nav deputāts, vai arī jārīko atklāts konkurss. Taču tas ir neizdevīgi. Ja malkas krava maksā 30 latus, tad atklātā konkursa rīkošana ilgs apmēram trīs mēnešus un izmaksās apmēram 200 latus. Arī ziedojumus pašvaldībai nav izdevīgi pieņemt, jo tad tā turpmākos divus gadus nevar pieņemt nekādus lēmumus attiecībā uz ziedotāju.
“Jūs risināt Rīgas un tās apkārtnes problēmas,” teica Daukstu pašvaldības vadītājs G.Blūms. Savukārt I.Jurča norādīja, ka KNAB no pašvaldību vadītājiem neprasa neko jaunu. Tas viss jau iepriekš, kā norādīja viņa, ir formulēts Korupcijas novēršanas likumā, Pašvaldību likumā, likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā. Pašvaldību amatpersonām ir tiesības vērsties tiesā, ja kādā konkrētā gadījumā liekas, ka KNAB realizētās darbības rezultātā ir aizskartas viņu cilvēktiesības.
***
Vai korupcija Gulbenes rajona pašvaldībās ir aktuāla?
– Alberts Joņins, gulbenietis:
– Rajonā – jā. Ir. Tā jau nevar būt, ka iztiek bez korupcijas. Tauta jūt, bet no mums patiesību slēpj.
– Jānis Linmeijers, gulbenietis:
– Grūti spriest par to. Neesmu par to domājis.
– Pāvels Mitriāns, gulbenietis:
– Droši vien. Visur jau ir. Ja tauta gribēs, tad varēs apkarot korupciju.
