Vakara “nagla” izrādījās bārmeņa pagatavotā neparastā “skrūve”.
Vakara “nagla” izrādījās bārmeņa pagatavotā neparastā “skrūve”.
– Kāpēc tu saki debess jums? Vai tad mums tās nav?
– Neskaties uz mani ar skaudību, bet ar acīm.
– Izrādās, skolēni ir daudz spējīgāki par mums. Viņi prot aizbēgt no stundām, bet mēs nevaram aizbēgt pat no minūtēm.
– Tēvs allaž ņēma bērnu rokās un parūpējās, lai tas būtu pacilāts.
– “Es piederu tev ar visu savu serdi”, kaisli čukstēja ābols.
– Viņš apveda dāmu ap stūri, jo cita ceļa, kā tikt līdz durvīm, nebija.
– Mana sieva ir īsta plēsoņa,viņa pastāvīgi saplēš kādu trauku.
– Viņa mani norakstīja no kakla.
– Kāpēc tu bāz kafijā tējkaroti?
– Ir arī īsta prozas putra.
– Vilnis vienmēr ir “uz viļņa”.
– – Sakiet, lūdzu…
– Lūdzu…
– – Hallo! Vai Jāni drīkst palūgt?
– Nu palūdz…
– – Šodien līst?
– Jā, bet rīt labāk nelieniet!
– “Ļauj, lai matu cirtas krīt…” jautri dungoja frizieris.
