Arodskolotājam Aleksandram Uzuliņam šis ir 31 darba gads pedagoga amatā. Viņš stāsta, ka Jaungulbenē sācis strādāt drīz pēc Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma absolvēšanas.
Arodskolotājam Aleksandram Uzuliņam šis ir 31 darba gads pedagoga amatā. Viņš stāsta, ka Jaungulbenē sācis strādāt drīz pēc Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma absolvēšanas.
“Sākumā biju meliorācijas darbu apmācības meistars. Mainoties apgūstamajām specialitātēm, izglītoju topošos atslēdzniekus, bet šodien strādāju ar jauniešiem, kas izvēlējušies automehāniķa arodu. Vienmēr esmu bijis arī grupas audzinātājs,” stāsta A.Uzuliņš un izrāda valstību, kur paiet lielākā dienas daļa. Tā ir metinātava un plašais mācību kabinets, kurā izvietotas dažādas ar automehāniku saistītas ierīces.
Arodskolotājs ir audzinātājs 1.kursa 29 puišiem. Viņš šobrīd ar topošajiem automehāniķiem ir apmierināts, jo jauniešiem esot interese par mācībām. Audzēkņi skolotāju vērtē kā stingru un prasīgu pedagogu. Kārtības ieviešanai pietiekot ar stingru skatienu un vārdu. Gadoties arī līdz dienesta viesnīcai aizstaigāt, lai paraudzītu, kā puiši pavada no mācībām brīvo laiku, vai arī no rīta piecelt kādu, kam grūti pamosties. Pedagogs nenoliedz, ka daļa jauniešu labi zina savas tiesības, bet aizmirst par pienākumiem, tāpēc dažkārt tos nākoties atgādināt, pierādot, ka arī lapu grābšana parkā pie skolas ir puišu cienīga nodarbe.
A.Uzuliņš uzskata, ka jauniešiem ir jāiemācās ne tikai vadīt transportlīdzekli, bet arī to remontēt. “Braucēju ir daudz, bet tādu, kas prot caurumu izurbt, iegriezt vītni un metināt – maz. Lai būtu labs automehāniķis, ir jāprot viss. Daru visu, lai, beidzot arodvidusskolu, jaunieši būtu darbīgi, daudz zinātu, lai spētu izturēt konkurenci,” saka arodskolotājs.
