Nevalstisko organizāciju centrā 15.novembrī notika Politiski represēto apvienības Gulbenes nodaļas rīkotā pārvēlēšanu sapulce.
Nevalstisko organizāciju centrā 15.novembrī notika Politiski represēto apvienības (PRA) Gulbenes nodaļas rīkotā pārvēlēšanu sapulce.
Valdes sagatavotajā dienas kartībā nebija paredzētas debates (jautājumi, apspriešana, ierosinājumi). Revīzijas komisijas locekle Elvīra Eglīte, vadot sapulci, nepiedāvāja klātesošajiem nolasīto dienas kārtību papildināt, ne arī balsot par to. Valdes priekšsēdētāja neuzskatīja par vajadzīgu paskaidrot klātesošajiem, kāpēc valde ir pārkāpusi savu divu gadu pilnvaru laiku un pusotru gadu darbojusies nelegāli (ievēlēta 2001.gada sākumā). Īlenu maisā noslēpt nevar.
Pateicoties valdes locekļiem par darbu, priekšsēdētāja savai atskaitei pielika punktu. Sapulces vadītāja deva vārdu revīzijas komisijas pārstāvim, bet tad sākās scenārijā neparedzētais. PRA koordinācijas padomes locekle Velta Jurjāne darīja zināmu klātesošajiem, ka mūsu nodaļai politiski represēto apvienība oficiāli piedāvājusi iespēju izvirzīt savu pārstāvi 35 delegātu sastāvā apmaksātam braucienam uz Briseli, valde neko nav darījusi, lai izvirzītu šādu pārstāvi. Kāpēc? “Lēmumu es nepieņēmu vienpersoniski, bet valde,” teica Aira Anča. Dzirdētais klātesošajos izraisīja sašutumu. Skumji apzināties, ka valde pārējos nodaļas biedrus uzskata par pelēku, amorfu masu.
Vai kopīgi nodziedātā dziesma “Bēdu, manu lielu bēdu” spēja mūs vienot? Daudzi aizgāja ar rūgtumu sirdī.
B. Līduma un citi sapulces dalībnieki
