Stāmerienas ezerā un arī Līgo pagasta dīķī iedzīvotāji manījuši gulbjus un lūguši ugunsdzēsēju vai Vides pārvaldes speciālistu palīdzību. Pēc neilga brīža cilvēki gan pārliecinājušies, ka putni nav bijuši iesaluši ledū un jau ir aizlaidušies.
Stāmerienas ezerā un arī Līgo pagasta dīķī iedzīvotāji manījuši gulbjus un lūguši ugunsdzēsēju vai Vides pārvaldes speciālistu palīdzību. Pēc neilga brīža cilvēki gan pārliecinājušies, ka putni nav bijuši iesaluši ledū un jau ir aizlaidušies.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Vijārs Griķis saka, ka ugunsdzēsējiem ir jādodas glābt gulbji, ja ir pamatots izsaukums. “Braucam tad, ja putns tiešām ir iesalis ledū. Ir nācies uzklausīt, ka palīgā sauc tad, kad putns peld vai vienkārši uz ledus atpūšas. Šogad vēl neesam devušies glābt gulbjus. Citus gadus esam atsaukušies uz izsaukumiem, bet tie bijuši mānīgi,” saka V.Griķis.
Ornitologi aicina iedzīvotājus nepārcensties ar gulbju un citu Latvijā ziemojošu putnu glābšanu un meklēt speciālistu palīdzību tikai gadījumos, ja putni patiešām ir apdraudēti. Gulbju glābšana, ik ziemai sākoties, aktuāla arī Gulbenes rajonā.
Ornitologi skaidro, ka nereti gulbji ziemā atpūšas uz ledus, bet cilvēki domā, ka gulbis ir iesalis. Kad atbrauc glābēji un cenšas to noķert, parasti gulbis aizlido. Gulbis ir jāglābj gadījumos, ja tas ir ar appalvojumu reāli iesalis ledū vai uz apspalvojuma ir kādi svešķermeņi – āķi, makšķeraukla, naftas produkti.
Ja izglābtais putns nav ievainots un ir spēka pilns, tad labākā palīdzība būtu – aizvest uz kādu no neaizsalstošām ūdenstilpēm un palaist vaļā. Ja putns ir ievainots vai savārdzis, lēmums par turpmāko rīcību būs sarežģītāks. Latvijā nav dzīvnieku glābšanas patversmes, tāpēc daudzi izvēlas tos vest uz zoodārzu vai citām dzīvnieku uzturēšanās vietām.
