Sagaidot valsts gadadienu, vēl un vēl varam apbrīnot jauncelsmes patosu, kultūras un sabiedriskās dzīves neparasto rosmi Latvijas pagastos, arī Litenē, kad ir beigušies kari, revolūcijas, grūti izcīnīta sava valsts.
Sagaidot valsts gadadienu, vēl un vēl varam apbrīnot jauncelsmes patosu, kultūras un sabiedriskās dzīves neparasto rosmi Latvijas pagastos, arī Litenē, kad ir beigušies kari, revolūcijas, grūti izcīnīta sava valsts.
Diviem īsiem Latvijas neatkarības gadu desmitiem pārsteidzoši garš ir Litenē uzcelto un jaunajām vajadzībām rekonstruēto sabiedrisko celtņu saraksts.
1925.gada rudenī mācībām pārkārtotajā barona Volfa pilī darbību uzsāk skola.
Ap 1927.gadu, veicot lielu pārbūvi, uzceļot šķūņus, plašajās barona lopu kūtīs ierīko linu pārstrādes fabriku, kas gan, akciju sabiedrībai sabrūkot, darbību neuzsāk. Šodienai paliek vien garais dūmenis kā atgādinājums par nepiepildītām iecerēm.
Ap 1928.gadu top stacijas preču šķūnis.
1929.gada 17.novembrī atklāj muižas klētīs uzbūvēto tautas namu.
1938.gada 14.augustā iesvēta jaunuzcelto kapliču. 1939.gada 31.oktobrī svinīgā ceremonijā atklāj Stāmerienas piensaimnieku sabiedrības Litenes pienotavu. Šajā laikā uzcelts doktorāts.
Trīsdesmito gadu beigās “Fabrikā” iekārto elektroapgādes staciju, kas nodrošina apgaismojumu visām pagasta sabiedriskajām celtnēm.
Izslāpis, meklējošs, darbīgs šajā laikā ir litenieša gars.
Pārsteidz, ka kultūras darba rosināšanai spēj vienoties, tiesa, ar grūtībām, vairākas praktiskiem mērķiem dibinātās pagasta biedrības un organizācijas. Rīgas apgabaltiesas reģistrācijas nodaļa 1929.gada 24.jūlijā reģistrē Litenes Tautas nama savienību.
Organizāciju veido krājaizdevumu sabiedrības, latviešu nacionālās jaunatnes savienības, piensaimnieku sabiedrības, lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrības “Rūķis” Litenes nodaļa.
Savienības plašo statūtu 1.punkts skan: “Savienības mērķis ir izplatīt sabiedrībā izglītību visos veidos un audzināt sabiedrību apzinātam kultūras darbam, kā arī radīt kulturālas darbības centru, uzceļot tautas namu, kur darbojošās organizācijas, biedrības un Litenes mācību iestādes varētu atrast darbībai piemērotas telpas.
Pagasta valdes atļauja muižas klēts pārbūvei par biedrības jeb tautas namu acīmredzot saņemta jau daudz agrāk, jo 1925.gada 14.decembrī Kultūras fonda domes sēde 1500 latu piešķir Litenes pagasta apvienoto biedrību nama būvei.
Darbi ieilgst daudzu gadu garumā. Traucē būvvadības inertums, vienaldzība, nesaskaņas starp biedrībām, personiskās intereses, vairākkārtējās publiskās izskaidrošanās par naudas līdzekļu izlietojuma lietderību. Iedzīvotāji šajos gados ironizē, ka tautas namu uzcels tikai tad, kad vecās klētis būs piebērtas ar zelta gabaliem. Situācija izmainās, kad no būvvaldes tiek izbalsots kāds liteniešiem pazīstams “biedrības tēvs”.
Tikai 1929.gada 14.aprīlī – svētdienas pēcpusdienā – būves valde no septiņiem būvuzņēmējiem atklātā balsošanā izvēlas cēlēju Š. no Gulbenes. Darbi veicas.
1929.gada 17.novembrī – Latvijas 11.gadadienas svinīgā noskaņā – notiek tautas nama iesvētīšana.
Tālaika “Gulbenes Ziņas” uzsver pagasta skolotāju īpašo nozīmi apgaismības centra tapšanā. Rakstītājs atklāšanas dienā pulksten 11.00 pirmos ierauga skolotājus, kas steidz novākt būvgružus. Skolotāji nosaukti par tautas nama cēlējiem, kas pelna atzinību. Tautas nama valdes priekšsēdētājs 1929.gadā ir skolotājs Boriss Cepurītis, aktīvi darbojas viņa kolēģis Alfrēds Kupuršmits.
Savu turpmāk tik auglīgo, līdz šodienai nepārtraukto darbību namā litenieši ievada ar R.Blaumaņa “Pazudušais dēls” izrādi. Augstu tiek novērtēta aktieru meistarība. Ar skolas un tautas nama, vēlāk arī pasta pārcelšanos no sensenās vietas uz tagadējo ir pārvietojies pagasta centrs. Iepriekšējā vietā līdz sešdesmitajiem gadiem paliek vienīgi pagastmāja.
Īsā avīzes rakstā nav iespējams raksturot tik piesātināto un bagāto sabiedrisko un kultūras dzīvi pagastā Latvijas neatkarības 20 gados. No senās Litenes pagastmājā iebūvētās sarīkojumu zāles uz jauno namu pārnāk liteniešu tik senās un līdz mūsdienām nekad īsti nepārrautās teātra spēlēšanas, kordziedāšanas, pūtēju orķestra muzicēšanas tradīcijas. Nodzeltējušas laikrakstu lappuses liecina, ka te teātris spēlēts un korī dziedāts vismaz no 1897. līdz 1998.gadam. Jau 1899.gadā spēlējis pūtēju orķestris.
“Tie bija kolosāli izrīkojumi toreiz – tautas (vēlāk – aizsargu) namā,” sajūsmināti atceras 85 gadus veca liteniete. Ārkārtīgi plašs un daudzkrāsains ir izglītojošo, audzinošo, izklaidējošo pasākumu spektrs. Valsts svētki, jauniesaucamo pavadīšana Latvijas armijā, nopietnas izrādes, kora koncerti, Pļaujas svētki un Alfrēds Vinters, brāļi Laivinieki, burvju mākslinieks Alīs – Ben Alī, tāllidotājs H.Cukurs ar stāstījumu par Āzijas zemēm.
To gadu kultūras dzīves būtiska iezīme ir ap 20 pagastā darbojošos biedrību un organizāciju rīkotie izglītojošie pasākumi ar teātra izrādēm, koncertiem, viesmākslinieku piedalīšanos, dejām. Tas padara tautas nama dzīvi īpaši piesātinātu un intensīvu. Šeit notiek arī atsevišķu partiju, piemēram, Zemnieku savienības, sīkgruntnieku partijas saviesīgi vakari. Vairākas biedrības un organizācijas kopā rīko pat kultūras nedēļas. Zīmīgi, ka te bieži runāts par zemnieku, godināts zemnieks.
Pēc 1934.gada īpaši aktīvi pagastā un tautas namā darbojās aizsargu organizācija. Tās aizbildniecībā atrodas gandrīz visi pašdarbnieku kolektīvi: ir aizsargu pūtēju orķestris, dramatiskā trupa, organizē aizsargu stīgu orķestri, runā par aizsargu vīru kora dibināšanu. Tautas nams pārtop par aizsargu namu.
Par Litenes aktieru uzdrošināšanās un varēšanas piemēru pagasta sirmgalvji min F.Šūberta dziesmu spēles “Trejmeitiņas” uzvedumu. Profesionāli sagatavotus Rīgas režisorus šai un vēl dažām izrādēm algo pagasts. Visas lomas izdzied litenieši. Galvenajā lomā – Boriss Piekalnītis – nākamais Latvijas konservatorijas students, absolvents, Liepājas un Vācijas Oldenburgas latviešu operas solists – baritons, dziedātājs ASV.
Liteniešu koris diriģenta Borisa Cepurīša vadībā piedalījies gan plašajos novada dziesmu svētkos Stāmerienā 1937.gadā, gan Latvijas brīvības saules skumjā norieta apstarotajos dziesmu svētkos Daugavpilī 1940.gada jūnijā.
Par tautas namu padomju gados rakstīts daudz, tāpat par mūsdienām. Lai kādi ir bijuši laiki, pēc īsiem paguruma brīžiem kā fēnikss no pelniem vienmēr, vienmēr ir atdzimis Litenes koris. Gandrīz bez pārtraukuma visus šos gadus skatītājus ir priecējuši par talantīgiem, spējīgiem atzītie liteniešu aktieri. Palikusi vecākās paaudzes nostalģija atkal dzirdēt savu pūtēju orķestri – vienmēr te skanējušu, tradīcijām tik bagātu.
Lai arī pēc 75 gadiem neapdziest ugunis Litenes tautas nama logos! Lai tas arī turpmāk ir skanīgs, darbīgs nams!
J.Zvaigzne Litenē
