Rajona pašvaldību vadītāji vairāk nevēlas ticēt tukšiem solījumiem un ir pilni apņēmības Latvijas Pašvaldību savienībai un Satiksmes ministrijai nemitīgi dokumentāli atgādināt, ka autoceļi kļūst arvien neizbraucamāki.
Rajona pašvaldību vadītāji vairāk nevēlas ticēt tukšiem solījumiem un ir pilni apņēmības Latvijas Pašvaldību savienībai un Satiksmes ministrijai nemitīgi dokumentāli atgādināt, ka autoceļi kļūst arvien neizbraucamāki.
Līdz šim ir izstrādātas vairākas programmas, kas nedarbojas, jo tām trūkst finansējuma. “Uz sanāksmi, kas 14.decembrī notika Latvijas Pašvaldību savienībā, braucu ar cerībām, ka beidzot ir izstrādāta kārtējā programma 2.kategorijas autoceļu sakārtošanai un tai būs lemts realizēties, bet sapratu, ka pašvaldībām jāatmet cerības, jo arī nākamajā gadā ceļu uzlabošanai naudas nebūs,” stāsta Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis.
Viņam tāpat kā citiem pašvaldību vadītājiem nav saprotams, kāpēc autovadītājiem jāmaksā ievērojams ceļu nodoklis un civiltiesiskās apdrošināšanas summas, bet pretī jāsaņem tikai solījumi. “Kurš ir aprēķinājis, cik līdzekļu vēl iztērējam papildus, lai salabotu izdangātajos ceļos sabojātās automašīnas? Ja streiko medicīnas darbinieki, varbūt ir pienācis laiks streikot arī autovadītājiem?” jautā M.Raģelis.
Pašvaldības vadītājam nav saprotams, kā var runāt par naudas izlietojumu 2.kategorijas autoceļu sakārtošanai, ja šobrīd šīs naudas nav, ir tikai cerība finansējumu varbūt rast 2006.gadā. Pat tad, ja nauda būtu, ar to pietiktu atsevišķu minētās kategorijas autoceļu grāvju tīrīšanai, klātnes uzbēršanai un krūmu izciršanai.
“Uzskatu, ka, strādājot pie 2. kategorijas autoceļu sakārtošanas programmas, jāparedz un jārod tāds finansējuma apjoms, lai katras pašvaldības centru ar tranzīta ceļu savienotu vismaz viena brauktuve, kam ir asfalta segums. Manuprāt, šobrīd vienīgais risinājums ir atgriešanās pie kādreizējā ceļu fonda, kas nav konstants lielums, bet proporcionāli pieaug līdz ar inflāciju un nodokļu palielinājumu,” skaidro M.Raģelis. Autoceļu fondu savulaik likvidēja Einars Repše, tā līdzekļus ieskaitot kopējā valsts budžetā, bet pašvaldībām atvēlot mērķdotācijas.
