Rajona padomē izstrādāta programma, kas nodrošinās psiholoģisku un finansiālu palīdzību sociāli neaizsargātiem cilvēkiem, palīdzēs pašvaldībām būt tuvāk sabiedrībai.
Rajona padomē izstrādāta programma, kas nodrošinās psiholoģisku un finansiālu palīdzību sociāli neaizsargātiem cilvēkiem, palīdzēs pašvaldībām būt tuvāk sabiedrībai. Šobrīd sākusies šīs programmas sabiedriskā apspriešana.
Programmas, kas paredzēta 9 gadiem, mērķis ir radīt visiem cilvēkiem vienādas iespējas piedalīties sociālajā dzīvē. Tās mērķauditorija ir rajona iedzīvotāji: invalīdi, cilvēki ar īpašām vajadzībām, ilgstošie bezdarbnieki, pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, mājsaimnieces, daudzbērnu ģimenes, kā arī nepilsoņi, mazākumtautību pārstāvji un citi.
Projekta koordinatore – rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja stāsta, ka programmas projekta izstrādi veicināja nesakārtotība cilvēcisko vērtību jomā. Programmā apzināti iedzīvotāji, nodarbinātības un ienākumu līmenis un sociālā situācija, apsekots naturalizācijas process, veicot nepilsoņu aptauju.
“Darba procesā noskaidrojām, ka, piemēram, vairākās rajona pašvaldībās dzīvojamā un sabiedriskā vide nav piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir nepietiekams atbalsts daudzbērnu ģimenēm, rajonā nav ģimeņu psihologa, kā arī daudzas citas problēmas,” stāsta M.Mikolaja. Tomēr būtiskākais esot fakts, ka rajonā pastāv bezdarbs, iedzīvotājiem ir nepietiekami ienākumi un zems izglītības līmenis.
Problēmas ir ne tikai apzinātas, tiek meklēti arī risinājumi. Piemēram, nepietiekamu informācijas apmaiņu starp valsts un pašvaldību institūcijām un iedzīvotājiem rada sabiedrisko attiecību speciālistu trūkums institūcijās, kā arī nevalstisko organizāciju nepietiekama aktivitāte. Savukārt nepietiekami attīstītā uzņēmējdarbība rajonā rada augstu bezdarba līmeni. Tas nozīmē, ka rajonam iespējami vairāk jāpiesaista investīcijas, uzņēmējiem maksimāli jāizmanto iespējas saņemt Eiropas Savienības fondu naudu, jāattīsta individuālais darbs un amatniecība.
Ir izstrādāts rīcības plāns četriem gadiem un iespējamie finanšu avoti – pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas, Eiropas sociālā fonda nauda.
“Lai noskaidrotu sabiedrības domas par integrācijas jautājumiem, organizējām iedzīvotāju aptauju, no 300 anketām atpakaļ saņemot 202 anketas. Visbiežāk iedzīvotāji minējuši nepieciešamību veidot jaunas darba vietas, attīstīt uzņēmējdarbību, palielināt darba samaksu, lai tā atbilstu izglītībai, darba apjomam un tā sarežģītības pakāpei. Cilvēki izteikuši vēlmi līdzdarboties pašvaldības pasākumu organizēšanā, sociālajā darbā, ziedot apģērbus un tamlīdzīgi,” situāciju raksturo M.Mikolaja.
