Vairumam cilvēku – arī man – šie Ziemassvētki aizritēja klusi un mierīgi, pavadot laiku kopā ar mīļajiem, tomēr Latvijā un pasaulē šis laiks saistās arī ar nepatīkamiem notikumiem.
Vairumam cilvēku – arī man – šie Ziemassvētki aizritēja klusi un mierīgi, pavadot laiku kopā ar mīļajiem, tomēr Latvijā un pasaulē šis laiks saistās arī ar nepatīkamiem notikumiem.
Pieļauju, ka daudzi arī svētkos vēroja ziņu pārraides televīzijā. Ko mēs uzzinājām svētku priekšvakarā? Ka Preiļos vecāku nevērības dēļ miris piecus gadus vecs bērns, arī viņa brālis pārsalis un pusbadā nogādāts slimnīcā… Labi, ja dažādu apstākļu sakritības dēļ par bērniem, par kuriem vecāki neliekas ne zinis, kāds rūpējas, ļauj dzīvot viņiem siltumā un pabaro. Diemžēl tiem, kuriem nav šādu labvēļu, nereti ir lemta nāve.
Nākamā ziņa, ka Pirmajos Ziemassvētkos ceļu satiksmes negadījumā Latvijā bojā gājis viens cilvēks. Par negadījumos cietušajiem nu jau saka “kārtējais upuris”, kas skan diezgan nežēlīgi. Vienalga, kurā rajonā, bet kārtējais… Pirms svētkiem daudz domāju, kam ir jānotiek, lai šo situāciju mainītu. Nebraukt dzērumā un iet uzmanīgi pa ceļu? Pēdējā laikā katru rītu, pošoties uz darbu un klausoties ziņas, dzirdu par šādiem “kārtējiem” gadījumiem. Diemžēl šāda informācija ir mūsu ikdiena. Acīmredzot tikai cilvēks pats arī šo – tāpat kā ikvienu citu paradumu – var mainīt. Situāciju nemaina ne pastiprinātas policijas patruļas, ne pastiprināta autoceļu kaisīšana. Ne velti tautas paruna vēsta: “Sargi sevi pats, un Dievs tevi sargās”.
Savukārt Otrajos Ziemassvētkos Āzijas dienvidus skārusi spēcīgākā zemestrīce pēdējo 40 gadu laikā. Zemestrīces izraisīti milzīgi cunami viļņi nodarījuši postu Indijas okeāna salām un kontinenta piekrastei, prasot vairāk nekā 15,5 tūkstošu cilvēku dzīvību… Daudzi ir pazuduši bez vēsts un nav zināms, vai viņus atradīs un, ja arī atradīs, tad, visticamāk, jau mirušus… Daudziem cilvēkiem dažu sekunžu laikā tika iznīcināta visa iedzīve, visas nākotnes cerības. Viņiem klusais Ziemassvētku pārdomu laiks izvērtās par vislielāko traģēdiju.
Varam būt neizsakāmi laimīgi, ka Latvijā nenotiek tik nežēlīgas zemestrīces. Daudziem šķiet, ka slikti dzīvojam – par maz naudas, gribētos vēl to un to iegādāties, aizbraukt tur un tur. Jā, cilvēkam ir vajadzīgi sapņi, ko piepildīt, bet varbūt reizēm nevajadzētu gausties, cik grūti klājas. Mums taču ir mājas, kur atgriezties, silta istaba un nauda, lai iegādātos pārtiku, iespēja dzert tīru ūdeni. Tās ir milzu vērtības, ko ikdienā mēdzam nenovērtēt. Varbūt tādēļ kāds brīžos, kad televīzijā rāda zemestrīces postījumus, izsaucas: “Cik forši!” un vēlas, kaut arī viņš varētu izbaudīt šo nežēlīgo realitātes šovu. Bet tie ir tikai tukši, nepārdomāti vārdi.
