Ar Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Malieši” saimniekiem tikos pirms vairākiem gadiem, kad, sēžot uz sola pie lielās lauku mājas, runājām par tikko izveidotās saimniecības nākotni.
Ar Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Malieši” saimniekiem tikos pirms vairākiem gadiem, kad, sēžot uz sola pie lielās lauku mājas, runājām par tikko izveidotās saimniecības nākotni.
Toreiz Ilze un Aivars Putni sevi lepni un cerīgi dēvēja par vieniem no pirmajiem Breša zemniekiem pagastā, stāstīja, cik slaucamu govju īdēs novietnē, kādu vilni metīs labības druvas tuvējos tīrumos. Stāstījumā nebija vārdu “grūti”, “nespēsim”, “baidāmies”, “vilsimies”.
Kopš zemnieku saimniecības oficiālas reģistrēšanas 1990. gadā ir pagājuši 15 gadi. Atkal runājam par to, kāds bijis šis laiks, ko izdevies paveikt, kas ierakstīts nākotnes plānos, tikai šoreiz Ilze ir vienīgā runātāja. Aivars viņas darbam jau vairākus gadus sūta svētību no pasaules, no kuras cilvēki neatgriežas.
Cer uzbūvēt jaunu novietni lopiem
Ilze atceras, ka pirmajos patstāvīgās saimniekošanas gados tāpat kā šodien vajadzējis daudz strādāt, vispirms domājot par vectēva mantojumā atstātās fermas remontu, lai tajā ērti justos vairāk nekā 20 liellopi, un 36 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi. Šodien viņa darba taku min kopā ar dēlu Andreju, kas reģistrējies kā jaunais zemnieks un veido atsevišķu saimniecību.
“Kamēr vīrs bija dzīvs, sagādājām visu lauksaimniecībā nepieciešamo tehniku, izņemot graudu novācamo kombainu, palielinājām lopu skaitu, kūlām labību, lai katrai govij atkarībā no izslaukuma dienā varētu izēdināt 7,8 kilogramus miltu,” stāsta Ilze. Viņa cer, ka nākotnē saimniecībā būs arī skābbarības tinējpreses, lai paātrinātu lopbarības sagādi.
“Abi ar dēlu ceram, ka nākotnē izdosies uzbūvēt jaunu, modernu novietni lopiem, kas būs trīskārt lielāka, bet dzīvnieki tajā varēs brīvi pārvietoties. Arī nelielai saimniecībai ir jāiet līdzi laikam,” uzskata saimniece. Viņa norūpējusies, ka nokavējusi projekta iesniegšanu, lai šim mērķim saņemtu Eiropas naudu, tagad tā jāgaidot vismaz divus gadus. Labi, ka Andrejs kā jaunais zemnieks esot paspējis to izdarīt. Projekta atteikums neesot saņemts, tāpēc atliekot pacietīgi gaidīt rezultātu.
Zemniekam jābūt universālam
Klusībā Ilze vēro, kā sokas Andrejam, un ar mātes mīlestību dara visu, lai viņam ne tikai palīdzētu, bet veidotu jaunā zemnieka pieredzi. “Dēls Rīgā nodarbojās ar uzņēmējdarbību, bet, kad pasliktinājās veselība un nespēju tikt galā ar smagāko darbu, viņš atgriezās laukos, lai man palīdzētu,” Ilzes balss manāmi ietrīcas. “Sākumā dēls bilda, ka tikai pagaidām saimniekos laukos, bet saprotu, ka šis “pagaidām” aptver ilgāku laiku. Mēģināsim abi kopīgi cīnīties ar grūtībām.”
Ilze salīdzina, ka tagad zemniekam iespējams gūt daudz vairāk vispusīgas informācijas nekā pirms 10 gadiem. “Tāpat kā citviet pasaulē, arī latviešu zemniekam jābūt universālam,” saka Ilze, piebilstot, ka viņa vislabāk pārzinot lopkopību, nedaudz mazāk – augkopību. Tas tāpēc, ka ar pēdējo saimniecībā īpaši nenodarbojoties. Nākamajā pavasarī esot iecerēts sēt zālājus, lai lopiem sarūpētu ar proteīniem bagātu lopbarību, kas ļautu palielināt piena ieguvi.
Pagājušo gadu ērtē optimistiski
“Maliešu” saimniece smejas, ka piederot sīksto un apņēmīgo zemnieku saimei, kas jebkurā situācijā rod izeju. Vērtējot pagājušo gadu, Ilze bilst, ka lauksaimnieks vienmēr bijis, ir un būs atkarīgs no laika apstākļiem. “”Maliešiem” pagājušais bija optimistisks gads, kas lauksaimniekiem pavēra daudz jaunu iespēju, atlika vienīgi izvēlēties. Lauksaimniecība līdzīgi kā citas nozares nemitīgi attīstās,” spriež Ilze. Viņa saimnieko, būdama pārliecināta, ka piena lopkopībai, īpaši Vidzemes reģionā, ir nākotne.
Ilze uzskata, ka pilsēta nav domāta viņai, jo vislabāk jūtas laukos. “Ko es savos gados šodien darītu pilsētā? Neko. Man pieder lauki. Arī tajos saimniekojot, iespējams atpūsties,” saka Ilze.
Visiem lauksaimniekiem jaunajā gadā viņa novēl izturību, lai pietiktu spēka un prāta bez ievērojamām kļūdām turpināt iesākto, ļauties sapņiem un daudz mācīties, lai izdotos tos īstenot.
***
Fakti
– Zemnieku saimniecība izveidota 1990.gadā.
– Lauksaimniecībā izmantojamā zeme kopā ar nomātajām platībām – 130 hektāri.
– Slaucamās govis – 26. Nākotnē paredzēts palielināt ganāmpulku līdz 100 govīm.
– Augstākā labuma pienu realizē akciju sabiedrībai “Rankas piens”.
– Vasarā mēnesī nodod 8, bet ziemā – 5 tonnas piena.
– Vidēji no govs gadā izslauc 5500 kilogramus piena.
– Nākotnē iecerēts uzbūvēt jaunu novietni lopiem, lopbarības šķūni, ierīkot prasībām atbilstošu mēslu krātuvi.
