Vasaras izskaņā Latvijā tika organizēts “Zaļais hakatons”, proti, vērienīgs diskusiju cikls, kura laikā ārzemniekiem rādīja labās prakses piemērus un apmainījās ar dažādām inovatīvām idejām Balvu un Gulbenes novados.
Pasākuma organizatore Margita Štāle “Dzirkstelei” stāsta, ka projekta “Eiropas zaļie vēstnieki” mērķis paredz uzlabot darbu ar jaunatni. Projekta partneri ir no Latvijas, Nīderlandes, Vācijas un Spānijas. “Hakatonu sākām ar diskusiju viesu namā “Rūķīši”. Formulējām galvenās problēmas katrai valstij. Piemēram, projekta partneri no Spānijas pilsētas Agostas (apmēram Gulbenes pilsētas lielumā) uztraucās, kā saglabāt senās prasmes un piesaistīt jauniešus amatniecībai – īpaši keramikai, kas šajā pilsētā ir ar gadsimtiem ilgām tradīcijām, bet šobrīd pilsētiņā ir palicis tikai viens keramiķis. Atšķirībā no Latvijas viņiem pilsētas iedzīvotāju skaits nesamazinās, jaunieši vēlas palikt savā pilsētā, bet nelabprāt pievēršas amatniecībai. Savukārt Vācijas un Nīderlandes problēma ir motivācijas trūkums jauniešiem pievērsties vides problēmām, tāpēc kopīgi meklējām idejas, kā pievērst jauniešus Eiropas Zaļā kursa idejām un citu. Lai mēģinātu rast iespējamos risinājumus, devāmies skatīties labās prakses piemērus Gulbenes novadā un kopīgi ar Gulbenes novada pārstāvjiem gan no pašvaldības, gan uzņēmējdarbības vides meklējām iespējamos risinājumus,” stāsta M.Štāle.
Kā pasākuma norises vieta tika izvēlēta Stāmerienas pils, kur sagaidīja pils projektu vadītāja kultūras jomā Anita Birzniece. Īpašs piedzīvojums bija nokļūšana no Stāmerienas pils uz Gulbeni. Pēc pastaigas gar Stāmerienas ezeru ar sajūsmu stacijā tika sagaidīts Gulbenes-Alūksnes bānītis. “Lai piedzīvojums būtu vēl aizraujošāks, bānīša stacijā mūs sagaidīja elektrovilcieniņš, kas mūs nogādāja uz “Tālavas sidru”. Sidra ražotnē dzirdējām iedvesmas stāstu, kā no līdz šim maz izmantotiem vietējiem resursiem iespējams izgatavot kvalitatīvu produktu videi draudzīgā iepakojumā. Nākamajā dienā Stāmerienas pils klētī mums bija fantastiska iespēja Ievas Anžes vadītā meistarklasē katram izveidot savu trauku! Apkopojot vairāku dienu laikā redzētos pozitīvos piemērus, mēģinājām rast atbildes un risinājumus sākotnēji definētajām problēmām. Šeit iesaistījās arī Egita Podniece no pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”, Agneta Bordāne-Biezā no novada jauniešu centra “Bāze” un Aija Kalēja no mācību centra “Austrumvidzeme”. Anita Birzniece lieliski moderēja mūsu diskusiju un organizēja grupu darbu ,diskusijas beigās uzdodot jautājumu: vai pie lietām, ko definējām kā svarīgas un nepieciešamas, kaut nedaudz kaut ko varam darīt katrs pats? Atbilde bija: “Jā!” Lai saglabātu kādu izzūdošu amatu, iekļautu kādu jaunieti sabiedrībā, iedvesmotu uzsākt savu uzņēmējdarbību, radītu pēc iespējas mazāk atkritumu un tā tālāk – kaut nedaudz no šī visa mēs varam darīt katrs un katru dienu, lai dzīvotu labākā pasaulē,” saka M.Štāle.
Viņa rezumē, ka šis bija fantastisks piedzīvojums gan ciemiņiem, gan pašiem – iespēja lieku reizi paskatīties uz sevi no malas un pārliecināties, cik lieliskā vietā uz zemeslodes mēs dzīvojam. “Taču, lai arī nākamajām paaudzēm šī vieta būtu tieši tikpat lieliska, mums ir par to jārūpējas,” uzsver M.Štāle.
- Inita Savicka