Kā sevi pierādījusi skolu reorganizācija Gulbenē? Ir gūta pirmā pieredze pēc reorganizācijas, un tā ir dažāda

Sācies trešais mācību gads, kopš Gulbenē ir viena vidusskola – Gulbenes novada vidusskola. Jaunajā mācību gadā skolēnu skaits skolā ir 1129, pedagoģiskais sastāvs – 123, tehniskie darbinieki – 54. “Dzirkstele” centās noskaidrot, kā sevi pierādījusi veiktā skolu reorganizācija Gulbenē, vai viena vidusskola pilsētā un tagad arī novadā ir sevi attaisnojusi.

Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova “Dzirkstelei” uzsver, ka lēmums izveidot pilsētā vienu vispārējās izglītības iestādi ir sevi attaisnojis. “Vien jāturpina darbs pie vienotas organizācijas kultūras un vienotas pedagoģiskās pieejas veidošanas un stiprināšanas,” saka D.Kablukova.

Viņa atgādina, ka reorganizācija tika veikta, domājot par kvalitatīva izglītības piedāvājuma īstenošanu vidusskolas posmā Gulbenes pilsētā. Viens no priekšnosacījumiem tam ir pietiekams skolotāju resurss un atbilstoša materiāli tehniskā bāze. Būtisks ir arī skolēnu kopskaits vidusskolas posmā. Izpētot situāciju pirms reorganizācijas, tika secināts, ka uz to brīdi pilsētā esošās skolas vidējās izglītības iegūšanai plānoja piedāvāt līdzīgus vidusskolas posma virzienus, kas savukārt pašvaldībai nozīmētu ieguldīt līdzekļus gan vienā, gan otrā skolā satura apguves nodrošināšanā, bet skolu direktoru izaicinājums būtu piesaistīt atbilstošu skolotāju resursu. Jau tad daļa skolotāju strādāja gan vienā, gan otrā pilsētas skolā.

Identificē problēmas, veic uzlabojumus

“Katra mācību gada noslēgumā novada vidusskolas vadības komanda analizē rezultātus, identificē problēmas un veic uzlabojumus. Labā prakse, problēmas tiek pārrunātas kopā ar pašvaldības un Izglītības pārvaldes speciālistiem. Pēc pirmā jaunajā statusā aizvadītā mācību gada tika pieņemts lēmums mainīt klašu komplektu izvietojumu pa korpusiem, un kopš 2021./2022. mācību gada 1. līdz 5. klašu skolēni mācās Līkās ielas korpusā, bet 6. līdz 12.klašu skolēni – abos Skolas ielas korpusos. Šāds klašu komplektu izvietojums dod iespēju materiāli tehniskos līdzekļus koncentrēt atbilstoši vecumposmam, tomēr sporta stundu īstenošana, šādi strādājot, ir apgrūtināta, jo sākumskolas posmā sporta stundu ir vairāk nekā pamatskolā un vidusskolā, bet sporta infrastruktūra Līkās ielas korpusā ir pieticīgāka nekā Skolas ielas korpusos,” stāsta D.Kablukova.

Gulbenes novada vidusskolas direktore Linda Ūdre-Rizga norāda, ka šobrīd izaicinājums ir sadalījums 1.-5. un 6.-12.klases, jo ēku kapacitāte neļauj šādu sadalījumu. Loģiskāk būtu 1.-6. un 7.-12.klases. “Sporta infrastruktūra Līkajā ielā – trūkst sporta zāles. Mazie kabineti Skolas ielā. Jādala klases grupās uz atsevišķiem mācību priekšmetiem. Apgrūtināta stundu saraksta izveide, jo skolotāji strādā abās ēkās, jāparedz laiks pāriešanai – valstiski neatrisināts jautājums par pedagogu nodrošinājuma slodžu sabalansētu sadalījumu. Liels darbinieku skaits vairākās ēkās, un joprojām veidojam vienotu kolektīvu ar vienotu izpratni par vienotām prasībām,” saka L.Ūdre-Rizga.

Viņa arī stāsta, ka pēc mācību jomu darbības izvērtējuma un ikgadējām vadības individuālajām sarunām ar skolotājiem ir nonākts pie šādiem secinājumiem: reorganizējot skolas vidusskolas posmā optimizēti resursi izglītības programmas un padziļināto kursu īstenošanai – iegūta lielāka materiāltehniskā bāze, pedagogu nodrošinājums, var piedāvāt trīs vidusskolas posma  virzienus – medicīnas, vides zinātņu un sporta virzienā (sadarbība ar Latvijas Universitātes Medicīnas koledžu); matemātikas un tehnoloģiju virzienā (tiek veidota sadarbība ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju); humanitāro zinātņu, ekonomikas, jurisprudences, politikas virzienā (sadarbība ar Juridisko koledžu). Pieejamāks bezmaksas atbalsta personāls, savstarpējā sadarbība problēmu risināšanā. Lielāks savstarpējais pedagogu atbalsts - kolēģis kolēģim – mācīšanās jomās (ķīmija, fizika, sākumskolas kolēģu dalīšanās pieredzē, uz vietas ir kolēģis, ar kuru var izrunāt metodiskos jautājumus). Materiāltehniskā bāze, var koncentrēt līdzekļus vienā no ēkām, atbilstoši vecumposmam. Vienlīdzīgas iespējas visiem – vide, mācību līdzekļi, starptautiskie projekti, interešu izglītība.

“Šos divus gadus dzīvojam Covid-19 laikā, ierobežojumos, un nav izveidojušās stabilas tradīcijas,” atzīst skolas direktore.

Neesot piemērota Gulbenei

Gulbenes novada vidusskolas skolotāja Dita Grigore “Dzirkstelei” atzīst, ka viņai nepatīk viena liela skola pilsētā, jo, viņasprāt, šāda skola var būt lielās Eiropas pilsētās, arī Rīgā. “Bet šāda iestāde nav piemērota Gulbenei. Varbūt vajadzēja pagaidīt,” saka D.Grigore.

Viņa uzsver, ka strādāt var un strādāt nav grūti, ja pats esi godprātīgs pret sevi un citiem, esi komunikabls, sadarbību gribošs. D.Grigorei darbdiena aizrit Skolas ielā, savukārt ir kolēģi, kuriem mācību stundas jāvada gan Skolas ielas, gan Līkās ielas mācību korpusos. “Šajā mācību gadā gan ir maksimāli sakārtots, ka skolotājiem nav jāskrien no vienas ēkas uz otru, bet, ja arī ir jāmaina ēka, tad tas ir tā, ka to var izdarīt pieklājīgi. Sākumā tā nebija,” atminas D.Grigore.

Kā zaudējumu pie šīs reorganizācijas viņa min personiskās pieejas zudumu vecākiem un ģimenēm, kā arī to, ka pilsētā nav iespējas mainīt skolu. “Skolai ar vienu nosaukumu ir vairākas ēkas. Un, ja skaita, tās ir piecas mācību ēkas. Nevar būt vairs vienots kolektīvs, un mēs nezinām, kas kolektīvā notiek, kaut arī kolēģi iepazīti, visi ir atsaucīgi. Ar vadību sadarboties man ir viegli, pa šiem trim gadiem esmu atradusi sadarbības formas,” stāsta D.Grigore.

Ir bērni, kuriem pilsēta neder

Gan mīnusus, gan plusus veiktajā skolu reorganizācijā saskata arī Gulbenes novada vidusskolas skolotāja Biruta Rukmane. Viņa uzskata – lai vadītu tik “lielu kuģi”, vajadzīgs cilvēks ar pieredzi, kurš ir strādājis skolā un vadījis skolu. “Jābūt ļoti spēcīgam direktoram, lai vadītu tik lielu skolu, un turklāt skola ir divās vietās pilsētā. Ja skola būtu vienā vietā, arī būtu citādāk. Vadības komanda ir izveidojusies daudzmaz sekmīgi. Jā, tiesa, ka mēs vidusskolā pēc jaunajām kompetencēm nevarējām vispār nodrošināt, lai skolēni varētu mācīties to, ko vēlas, bet no otras puses – viss pārējais,” saka B.Rukmane un turpina, ka trūkst vienotas, ciešas kolektīva sajūtas. “Reāli tie solījumi, ko solīja, ka būs reorganizācija un būs kaut kādi līdzekļi, liekas, ka nejūtam, ka tas būtu. Pārdomāts nav arī tas, ka ir skolotāji, kuriem, piemēram, audzināmā klase ir vienā ēkā, bet mācību priekšmeti jādodas pasniegt uz citu ēku. Ja paskatās, kā vispār mūsdienās ir strādāt skolā un vai mūsdienās īsti sevi attaisno šie “lielie kuģi”? Esmu vecais pedagogs, kurš varbūt daudz ko nevar pieņemt, bet no otras puses – lai šie vecie pedagogi aiziet no ierindas, cik jaunie nāk vietā un cik tiek galā? Tagad esam skolotāji bez tiesībām, bet tikai ar pienākumiem, un pienākumi nāk klāt visu laiku arvien vairāk un vairāk. Reāli ir smagi. Es mazliet vainoju arī visu izveidoto izglītības sistēmu kā tādu. Varbūt arī doma par reorganizāciju bija laba, bet no otras puses – bērni tiek vadāti. Vai tas atmaksājas, ka mazos vadā? Un tas neattiecas tikai uz pilsētas skolu, bet likvidētās skolās. Mums ir, kur pa perimetru nav skolu: Beļava, Litene, Stāmeriena – tur nekā tajā pusē nav. Bet ir bērni, kuriem pilsēta neder. Pusaudži šobrīd ir ļoti nežēlīgi, var otram, piemēram, pateikt: tev nav labas drēbes. Un jūtīgākiem bērniem nav viegli,” stāsta B.Rukmane.

• Inita Savicka

Vecāku viedokļi

Guna Dreiškena (bērni mācās Gulbenes novada vidusskolas 4. un 6. klasē): “Īpašas izmaiņas saistībā ar skolu reorganizāciju es neizjūtu. Tas, ka ir apvienotas skolas, ir labi tādā ziņā, ka ir vienota komanda, vienota vīzija un vēlme virzīties uz labāku izglītības sniegšanu. Tomēr, apvienojot skolas, pazuda konkurence starp skolām, starp pedagogiem un darbiniekiem. Izglītības kvalitāte, vismaz manu bērnu klasēs, ir palikusi nemainīga, ar mācībām un skolas vidi arī esam apmierināti. Domāju, ka sadalījums pa vecumposmiem pa dažādām skolas ēkām ir pluss, jo var pielāgot skolas vidi atbilstoši katram vecumposmam. Ar skolas vidi Līkajā ielā es kā vecāks un mani bērni esam apmierināti – ir gan dažādas spēles, gan sporta galdi, gan bibliotēka un atpūtas zonas, kur pavadīt brīvo laiku. Nu jau mans vecākais dēls ir sācis mācīties Skolas ielas telpās un arī tur ar visu pašreiz ir apmierināts – gan vidi, gan skolotājiem, tikai gribētu garšīgākas pusdienas un launagu. Dēls saka, ka Līkajā ielā esot bijis daudz garšīgāks ēdiens. Skolas ielā gribētos redzēt arī skaistāku apkārtni – ar pārdomātiem apstādījumiem, puķēm un kādiem atpūtas stūrīšiem un soliem bērniem. Mans ieteikums un vēlme jau kādu laiku ir āra klases izveide, lai bērni varētu ne vien mācīties skolas telpās, bet to darīt arī brīvā dabā brīžos, kad laikapstākļi to atļautu.”

Simona Sniķe (bērni mācās Gulbenes novada vidusskolas 3.., 5. un 9. klasē): “Neskatoties uz smagnējo reorganizācijas procesu, apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāziju un Gulbenes 2.vidusskolu, Gulbenes novada vidusskola ir uzņēmusi aktīvu un pozitīvu kursu uz priekšu, kas tikai var attīstīties jaudā vēl un vēl. Šis ir tikai trešais mācību gads, manuprāt, vēl visi – skolēni, pedagogi, darbinieki un vecāki – aprodam ar šādu skolas formātu Gulbenē. Skolas vadība un personāls ir profesionāli, vecāki ir atbalstoši, ir tikai jāstrādā un jāiet uz priekšu. Kā riska faktoru saskatu to, ka pēc reorganizācijas skolēniem vairs nav skolu izvēles pilsētā, līdz ar to arī veselīgas konkurences skolu starpā. Tas savukārt var veicināt skolēnu vēlmi izvēlēties citu tuvāk vai tālāk esošu novadu vidusskolu vai profesionālo vidusskolu piedāvājumu. Pozitīvi vērtēju pieņemto lēmumu sadalīt klašu grupas pa skolas ēkām. Pati kā skolas padomes pārstāve atbalstīju šādu skolas vadības lēmumu, jo tas dod iespēju vairāk koncentrēties uz vecumposma īpašībām, pilnveidojot vidi un saturu.”

Arnis Dzerkaļs (bērns mācās Gulbenes novada vidusskolas 8. klasē): “Viennozīmīgi, ka katra reorganizācija tiek veikta, lai būtu būtisks ieguvums. Reorganizācijas iemeslu es sapratu kā iespēju nodrošināt augstākas izglītības kvalitāti, skolas spēju pielāgoties, ātri reaģēt uz pārmaiņām, domāt par katra skolēna personības izaugsmi, kvalitatīvas mācību stundas, labi aprīkotas klases, profesionāli skolotāji, kā arī skolas sadarbība ar vecākiem. Vai tas ir izdevies? Reorganizācija ir paveikta, ir viena skola pilsētā, viena vidusskola novadā. Ieguvumi – gan jau finansiālais, bet par to labāk spriest pašvaldībai. Skolas iespēja piedāvāt dažādas izglītības programmas. 2021.gadā 7.klasēm gan vēl nespēja īstenot. Iespēja piedalīties dažādos projektos, pieredzes apmaiņa. Pedagogu kvalifikācijas celšana. Zaudējumi: izvēles iespējas izglītoties citā skolā novadā, nav konkurences, pedagogu trūkums – netika atrisināts, arī apvienojot skolas, liels apjoms skolēnu, nevar sarīkot visas skolas kopīgus pasākumus, interešu izglītība mazāka apjoma skolēnu skaitam.”

Uzziņai

2022./2023. m.g. Gulbenes novada vidusskolā 10.-12.klasēs kopā mācās 159 skolēni.
2021./2022. m.g. Gulbenes novada vidusskolā 10.-12.klasēs kopā mācījās 184 skolēni.
2020./2021. m.g. Gulbenes novada vidusskolā 10.-12.klasēs kopā mācījās 203 skolēni.
Skolēnu skaita samazinājums saistīts ar demogrāfisko situāciju mūsu novadā.

Avots: Izglītības pārvalde

Kur turpina izglītoties

Novadā kopumā 2022.gadā 42 procenti no 9.klašu absolventiem ir izvēlējušies izglītību turpināt profesionālās izglītības iestādēs, bet 52 procenti kādā no vidusskolām. Gulbenes novada vidusskolā mācības 10.klasēs kopā ir uzsākuši 56 skolēni: 45 no Gulbenes novada vidusskolas, 7 no citām Gulbenes novada skolām, 4 no citām Latvijas pašvaldībām. 2021.gadā 9.klases absolventu izvēli raksturojošais procentuālais sadalījums bija līdzīgs: 46 procenti izvēlējās turpināt mācības profesionālās izglītības iestādēs un 48 procenti kādā no vidusskolām.

Avots: Izglītības pārvalde

Skolēnu skaits

Gulbenes 2.vidusskolā 2017./2018. mācību gadā skolēnu skaits vidējā izglītības pakāpē – 117, 2018./2019. mācību gadā – 114, 2019./2020. mācību gadā – 117.

Gulbenes novada valsts ģimnāzijā 2017./2018. mācību gadā skolēnu skaits vidējā izglītības pakāpē – 87, 2018./2019. mācību gadā – 82, 2019./2020. mācību gadā – 82.

Avots: Gulbenes novada pašvaldība

APTAUJA

Vai viena vidusskola Gulbenes novadā sevi ir attaisnojusi?

• Nē, nekas neapmierina – 85 balsis
• Par agru vēl spriest – 47 balsis
• Vidusskolas posmā nav izvēles iespēju – 29 balsis
• Esam atraduši citu skolu citā novadā – 15 balsis
• Jā, mani viss apmierina – 12 balsis
• Nepmierina ēdiena kvalitāte pusdienās – 1 balss (portāla lietotāja variants)

Kopējais balsu skaits: 189